Eko_Acai79low
Kāpēc un kā rūpēties par savu jogas paklājiņu?
11/08/2015
Young woman doing yoga in spring park
Anuloma Viloma jeb alternatīvā nāsu elpošana
11/08/2015

Nabhi Mudra: kāpēc turēt mēli aiz zobiem jeb kā saglabāt enerģiju…

yoga beach woman doing pose at the ocean for zen health and peaceful lifestyle

Sakāmvārdos bieži vien ir ietverti noderīgi padomi, it īpaši, ja mēs pārstājam tajos meklēt apslēpto domu un uztveram tos tieši. Turi mēli aiz zobiem –  ieteica mūsu senči, un ne velti!

Iespējams, runa šeit ir ne tikai par klusēšanas labumu. Jogas praksē ir tehnika, kad mēles gals tiek turēts pie aukslējām un to dēvē par „ Nabhi mudra” jeb „Nabho mudra”.

Lūk, fragments no klasiskā Geranda Samhitas jogas teksta:

Lai kur neatrastos jogs, un lai ko viņš nedarītu, viņam vienmēr ir jātur mēle uz augšu un jāaiztur elpa. Tā ir Nabho mudra, kas aizdzen slimības prom no joga.

Lūk, apraksts, kuru sniedz pats Svami Šivananda:

„Nabhi Mudra ir aukslēju aizsniegšana ar mēles galiņu. Šis paņēmiens tiek pielietots, lai noteiktu prānas (dzīves enerģijas) cirkulācijas kontūras smalkā ķermeņa kanālu sistēmā un tiek izpildīta patstāvīgi visas prakses jeb vingrinājumu laikā.”

Ar smalkā ķermeņa kanāliem šeit tiek domāts tas, ko Ķīnas tradīcijā ir pieņemts dēvēt pat mikrokosmisko orbītu vai par mazo debesu apli. Mazais debesu aplis ietver sevī divus kanālus (priekšējo un aizmugurējo) un tas ir svarīga cilvēka enerģētiskās struktūras vienība. Caur to tiek realizēta visu pārējo kanālu darbības kontrole, to piepildīšana ar enerģiju.

Lūk, kādu skaidrojumu sniedz Ci Gun meistars Mantaks Čia: „Senie dao skolotāji ir secinājuši, ka cilvēka ķermenī ir divi galvenie enerģijas kanāli. Viens kanāls – rīcības kanāls, vai jiņ kanāls, kas sākas pie ķermeņa pamatnes, kājstarpē. Tas virzās augšup pa ķermeņa priekšējo pusi, virzoties pāri vēdera dobumam, sirdij, kaklam un beidzas mēles galā. Otrs kanāls, pārvaldītāja kanāls, jeb jaņ kanāls sākās tieši tajā pašā vietā. Tas arī virzās augšup taču pa ķermeņa aizmuguri. Tas virzās augšup uz avotiņu.”

Ir trīs veidi, kā veikt Nabhi Mudru, kas atšķiras ar punktu, kurā mēle pieskaras aukslējām. Liekam mēli aiz zobiem un virzām to pa aukslējām atpakaļ, secīgi pieskaroties trim punktiem:

1.Vaiju (gaiss) nabhi mudra – mēles gals pieskaras cietajai aukslējas daļa virs augšējās smaganas.

2. Agni (uguns) nabhi mudra – mēles gals pieskaras tajā aukslējas punktā, kur cietā daļa pāriet mīkstajā.

3.Džala (ūdens) nabhi mudra – mēles gals pieskaras mīkstajai aukslējas daļai rīklē.

Mēs izmantojam tikai pirmo variantu, jo tas ir visneitrālākais. Pārējiem diviem variantiem piemīt attiecīgi „ugunīgas” un „ūdeņainas” īpašības un tie tiek izmantoti, lai pastiprinātu jeb pavairotu šīs stihijas ķermeņa sistēmā. Citiem vārdiem. sakot šie varianti ne vienmēr tiek radīti un skaidroti plašākām masām.

Ar Nabhi mudras palīdzību mēs stiprinām savus enerģijas kanālus un tādējādi paaugstinām sava ķermeņa aizsargspēju pret slimībām.

JAUTĀJUMS: KĀPĒC IR VAJADZĪGS MĒLES MEZGLS?

Atbilde – ļoti bieži, uzsākot vai turpinot praktizēt regulāri, mēs saskaramies ar nepietiekamu mūsu personiskā spēka daudzumu. Pie tam, mēs patstāvīgi saņemam enerģiju caur ēdienu, ar kuru tiek barots mūsu ķermenis. Un tā kā mēs esam raduši attiekties pret to pilnīgi bezatbildīgi, mums, cilvēkiem, tā ir jāuzņem milzīgā vairumā. Ievērojamo vairāk kā mums patiesībā vajadzīgs.  Tas notiek arī vēl tāpēc, ka mēģinājumi atgūt bezjēdzīgi iztērēto enerģiju, savukārt arī prasa lielu enerģiju.  Noslēgtais aplis. Lai to pārtrauktu, mums ir tikai jānobāzē tā enerģija, kuru mēs katru dienu saņemam.

Hatha joga piedāvā praktiķim metodes, ar kuru palīdzību viņš var „aizlāpīt caurumus” caur kuriem patstāvīgi aizplūst viņa spēks. Respektīvi, praktiķim ir dota iespēja izvairīties no nevajadzīgas enerģijas tērēšanas, kur tas nav vajadzīgs. Kā mēs tērējam enerģiju?  Pļāpājot tukšu bez apstājas, dusmojoties, izvirzot savas tiesības,  cenšoties izlikties labāks, veiksmīgāks citu acīs, tieksme lišķoties ap pretējo dzimumu, pārlieku liela emocionalitāte utt.  Kad runa ir par enerģijas aizplūšanu, to var veicināt arī tādi pierasti fiziskā ķermeņa stāvokļi kā izgāzts vēders un mēle, kas neatrodas pie aukslējām.

Augšējo centru enerģijas izkliedēšana lielākai daļai cilvēcisku būtņu notiek tāpēc, ka viņi nav raduši mēles galu turēt pie augšējām aukslējām. Šķietami primitīvi, bet tomēr…

Mēles galiņa piespiešana aukslējām nodrošina mazā debesu apļa jeb mikrokosmiskās orbītas ciklu, kas ir galvenais ķermeņa enerģētiskais kanāls. No tā, kā cirkulē enerģija šajā ciklā, ir atkarīga lielākā daļa cilvēka organisma funkcijas. Mēle ir kā tiltiņš starp aizmugurējo (augšupejošo) un priekšējo (lejup ejošo) mikrokosmiskā kontūra. Ar šo tiltiņu var savienot vienā divus galvenos enerģētiskos kanālus cilvēka ķermenī – funkcionālo un vadības, pa kuriem virzās atšķirīgas polaritātes enerģija.  Ja mēles gals neskaras pie aukslējām, kontakts starp šiem kanāliem tiek traucēts, un tā vietā, lai savienotu enerģiju, tiek zaudēts liels apjoms mūsu dzīves spēka, kas noved pie nopietniem traucējumiem mūsu enerģētisko ķermeņu enerģijas cirkulācijā.  Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tādas mums šķietami nekaitīgas darbības kā ilgas sarunas un patstāvīga košļājamās gumijas gremošana, pilnīgi briesmīgā veidā mūs pakāpeniski iztukšo un noārda. Turklāt tas nenotiek uzreiz, bet pakāpeniski. Pa drusciņai. Tas padara šo ieradumu neturēt mēli aiz zobiem vēl kaitīgāku mūsu enerģētiskai struktūrai. Ja turam mēli pie aukslējām tad automātiski apturam šo enerģijas aizplūšanu.

PIRMĀ TEHNIKA: „MĒLES SAVIENOJUMS”

Tradicionālais nosaukums šim mēles savienojumam ir „Nabhi – Mudra” – „debesu simbols”, „džihva bandha” – „mēles slēdzene”.  Šī mēles slēgšana notiek ļoti vienkārši –mēs mēli pieliekam pie aukslējām un tur turam. Taču ieguvums, ko tas sniedz jūsu enerģētiskai struktūrai ir neiedomājams un nenovērtējams. Senie jogas traktāti rekomendē praktiķim turēt mēli aiz zobiem jeb pie aukslējām 24h diennaktī („Gherandha – Samhita”, „Šiva –Samhita”…). Šo slēdzeni atver vien tad,kad tas ir nepieciešams kādu konkrēti vingrinājumu izpildīšanai, kā piemēram „Lauvas elpošana.”

Ir 3 galvenie mēles savienojuma veidi. Atkarībā no tā, uz kuru aukslēju punktu atbalstās mēles gals, enerģijas spēks dominē tajā vai citā konkrētajā stihijā enerģētiskā ķermeņa sistēmā (Šrī Svami Šivananda „Jogas terapija)”. Tādā veidā, ar mēles savienojuma veida izmainīšanas palīdzību mēs varam nedaudz koriģēt savu enerģētisko stāvokli.

Aukslēju daļa tieši virs augšējās smaganas – ir vēja punkts.  Tieši to iesaka kā galveno. Gaisa jeb vēja stihijas spēks ir pietiekami neitrāls, tāpēc mēles savienojums vēja punktā (vaiju- nabhi mudra)  vislabākā veidā ir piemērots patstāvīgas, nepārtrauktas praksei laikā, treniņu brīdī kā arī visā pārējā laikā.

Aukslēju vidū atrodas uguns punkts. Ja piespiedīsiet mēli pie šī punkta, tad iegūsiet uguns mēles savienojumu. To izmanto, lai ātri iesildītu ķermeni prakses sākumā, kā arī lai kompensētu ūdens stihiju spēku, ja šī enerģijas ir par daudz. Letarģija, apātija un enerģētiskā ķermeņa smagums, tūska un neveselīgs pilnums ir vai trauslums organiskā ķermenī attiecas uz ūdens stihijas spēka pārlieku daudzumu sistēmā.  Tajā pat laikā, ja nav pārāk daudz ūdens stihijas spēka, tad pārlieka aizraušanās ar uguns mēles mezgla praksi var negatīvi ietekmēt enerģētiskās struktūras stāvokli.

Karstuma sajūta pie normālas temperatūras, sausuma sajūta, sāpes vēderā un saules pinumā, pulsa paātrināšanās, kā arī, ja sāp un krakšķ locītavas un mugurkauls, tas var liecināt par pārlieku liela uguns stihijas spēku sistēmā. Lai to kompensētu ir jālieto mēles savienojums ūdens punktā, prakses laikā piespiežot mēli pie mīkstās aukslējas daļas, kur tā robežojas ar cieto. Atšķirībā no gaisa mēles savienojuma, kuru „jogs tur vienmēr”, lai kur viņš dotos un ko dara, mēles savienojumu uguns un ūdens punktos praktizē tikai pēc nepieciešamības un tikai prakses laikā. Pēc prakses mēs atkal atgriežamies pie gaisa mēles savienojuma.

OTRĀ TEHNIKA – APAKŠĒJĀ TRAUKA AIZSLĒGŠANA

Ir nepieciešams izrādāt pieradumu vēderu visu laiku turēt ievilktu. I to spētu, mēs, pirmkārt, izstrādājam pareizi stāju, kuras laikā mugura ir taisna, pleci lepni atvirzīti atpakaļ, un krūtis uz priekšu.  Otrkārt, mēs visur un vienmēr vēdera lejas daļu mazliet turam sasprindzinātu, it kā nedaudz ievilktu iekšā vēdera orgānus.  Tā mēs ne tikai aiztaisām apakšējo centru, bet arī nomierinām uz leju plūstošo enerģiju, nemanāmi un neuzbāzīgi bagātinot savus iekšējos orgānus ar to.

Avots: http://top.thepo.st

Foto: Dollarphotoclub.com

Kristine Somere
Kristine Somere
Portāla Slow Life dibinātāja. Sertificēta Tibetas Jogas un Yin Yogas skolotāja, kas aizraujas ar dažādiem jogas veidiem, Tibetas Budismu , veselīgu dzīvesveidu un uzturu. Latvijas Jogas Biedrības valdes locekle. Dzīvojusi un mācījusies Londonā, Indijā, Nepālā, ASV un citās pasaules valstīs.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

TheYogaShop. //]]>