Nākamas trīs vienošanās sakņojas pirmajā – negrēko ar vārdiem. Otrā vienošanās skan — neuztver neko personiski.
Lai kas arī notiktu, neuztveriet to personiski. Izmantošu to pašu piemēru, ko iepriekšējā nodaļā. Es satieku tevi uz ielas un saku: “Paklau, tu esi muļķis.” Tā kā es tevi nepazīstu, teiktais attiecas nevis uz tevi, bet gan uz mani. Ja tu to uztver personiski, tad droši vien notici, ka esi muļķis. Varbūt pat tu pie sevis nodomā: “Kā viņš to zina? Vai viņš ir kāds gaišreģis, vai arī visi spēj redzēt, ka neesmu sevišķi gudrs?”
Jūs teikto uztverat personiski tāpēc, ka jūs tam piekrītat. Tiklīdz jūs tam piekrītat, jūsos ieplūst inde un jūs jau esat ilūziju slazdos. Ticība savas personas svarīgumam ir bijusi ēsma uz šī slazda. Ticība savas personas svarīgumam jeb visa teiktā ņemšana pie sirds ir visklajākā savtīguma izpausme, jo mums liekas, ka viss, ko vien kāds saka, ir “par mani”. Mācoties un pieradināšanas procesa laikā mēs iemācāmies visu uztvert personiski. Mums liekas, ka mēs par visu esam atbildīgi. Es, es un vienmēr tikai es!
Neviens neko nedara jūsu dēļ. Lai ko arī viņi darītu, viņi to dara paši sevis dēļ. Katrs dzīvo savā sapnī, katrs savu domu pārņemts. Viņi dzīvo pavisam citā pasaulē. Tiklīdz mēs sākam kaut ko uztvert personiski, mēs pieņemam, ka cilvēki pazīst mūsu pasauli un sākam to viņiem uztiept.
Pat ja situācija šķiet personiska, pat ja liekas, ka kāds apvaino tieši tevi, tam tomēr ar tevi nav nekāda sakara. Cilvēki runā, rīkojas un domā saskaņā ar vienošanos, ko viņi noslēguši un glabā savā prātā. Viņu viedoklis ir ieprogrammēts viņu smadzenēs pieradināšanas procesa laikā.
Ja kāds tevi aplaimo ar savu viedokli un saka: “Tu taču esi resns,” neuztver to personiski, jo patiesībā šis cilvēks teiktajā projicē pats savas jūtas, domas un uzskatus. Šis cilvēks mēģina tevi saindēt, un, ja tu viņa teikto uztver personiski un ņem pie sirds, šī inde ieplūst tevī un kļūst par tavu indi. Ja tu visu uztver personiski, tu kļūsti par viegli iegūstamu laupījumu plēsējiem — ļaunajiem burvjiem. Viņi var tevi noķert ar viena vienīga izteikta viedokļa palīdzību un tad indēt kā vien vēlas, uztverot šo viedokli personiski, tu ļauj indei ieplūst sevī.
Tu ļauj sevī ieplūst visiem cilvēku emocionālajiem atkritumiem un pārvērties par šo atkritumu glabātuvi. Taču ja tu neņem šos apgalvojumus pie sirds, tu esi pret tiem imūns, kaut arī visapkārt ir viena vienīga elle. Šo imunitāti tev nodrošina otrā vienošanās.
Ja tu ņem pie sirds visu, ko vien tev kāds saka, tu aizvainojies, aizsargā savus uzskatus un radi konfliktu. Tu pārvērt mušu par ziloni, jo gribi, lai tu būtu tas, kam ir taisnība. Un tu pūlies no visas sirds, lai ieskaidrotu pārējiem savas domas. Taču viss, ko tu dari un jūti, nav nekas vairāk kā tava sapņa projekcija, tevis noslēgto vienošanos atspulgs. Tavas vienošanās ietekmē tavu rīcību un uzskatus, un taviem uzskatiem nav nekāda sakara ar mani.
Nav svarīgi, ko tu par mani domā, es tavas domas neuztveru personiski. Es nesajūsminos, kad kāds man saka: “Migel, nav labāka cilvēka par tevi,” un neapvainojos, kad dzirdu: “Migel, neesmu saticis sliktāku cilvēku par tevi.” Es zinu, ka laimes pārņemts cilvēks man teiks: “Migel, tu esi eņģelis!”, bet kāds, kas uz mani dusmojas, paziņos: “Migel, tu esi īsts sātans. Ciest tevi nevaru. Kā tu spēj tā rīkoties?” Ne viens, ne otrs mani nespēj ietekmēt, jo es zinu, kas es esmu. Es neizjūtu vajadzību pēc atzinības. Man nevajag, lai kāds man teiktu: “Migel, tu dari pareizi,” vai “Migel, kā tu vari tā rīkoties?”
Nē, es neuztveru šos izteikumus personiski. Es zinu, ka tavas domas un uzskati ir tikai un vienīgi tava problēma, man tie nerūp. Tā ir tava pasaules uztvere. Man tavi uzskati nav jāuztver personiski, jo tie skar tevi, nevis mani. Cilvēku viedokļi sakņojas viņu uzskatu sistēmā, tāpēc tas, ko viņi domā par mani, patiesībā neatspoguļo viņu domas par mani, bet gan par viņiem pašiem.
Tu pat vari man teikt: “Migel, tavi vārdi mani sāpina.” Ne jau mani vārdi ir tie, kas tevi sāpina. Tev jau ir rētas, kuras ar saviem vārdiem nejauši esmu uzplēsis. Tu pats sevi sāpini. Es nevaru uztvert tevis teikto personiski, un ne jau tāpēc, ka es tev neticu vai neuzticos, bet gan tāpēc, ka es apzinos, ka tu uz pasauli raugies ar citām acīm — ar savām acīm. Tu savā prātā izveido filmu, un tu esi tās režisors, scenogrāfs un tu tajā spēlē galveno lomu. Visi citi ir tikai otrā plāna aktieri, jo tā ir un paliek tava filma.
Tava filma uzņemta saskaņā ar vienošanos, ko esi noslēdzis ar dzīvi. Tas ir tavs redzējums, tava patiesība. Ja tu dusmojies uz mani, es zinu, ka vaina ir tevī pašā. Es esmu tikai iegansts. Tu dusmojies, jo tev ir bail, tevi savā varā pārņēmušas bailes. Ja tu nebaidītos, tu nesāktu dusmoties uz mani, neienīstu mani, tu nebūtu greizsirdīgs vai noskumis.
Ja tu dzīvo bez bailēm, ja tu mīli, šīm negatīvajām emocijām nav vietas tavā dzīvē. Un ja tevī nav šo emociju, tu jūties labi. Kad tu jūties labi, pasaule ap tevi ir skaista. Viss ir lieliski, un viss dara tevi laimīgu. Ja tu mīli sevi, tu mīli arī visu, kas ir ap tevi. Un tas ir tāpēc, ka tu patīc pats sev, tāpēc, ka tu esi apmierināts ar sevi un savu dzīvi. Tev patīk tevis uzņemtā filma, tu esi apmierināts ar vienošanos, ko esi noslēdzis ar dzīvi. Tu esi miera un laimes pārņemts. Tu dzīvo svētlaimē, viss ir brīnišķīgs un skaists. Un tu bez apstājas mīli visu, ko redzi, dzirdi un sajūti.

***
Lai ko arī cilvēki nedarītu, nejustu vai neteiktu, neuztver to personiski. Ja viņi saka, ka tu esi apburošs, tev ar to nav nekāda sakara. Tu pats zini, ka esi apburošs. Nebūt nav jātic citiem, kuri tev to saka. Neņem neko pie sirds, neko neuztver personiski. Pat ja kāds tvertu pēc ieroča un šautu uz tevi, šis uzbrukums nebūtu vērsts personiski pret tevi.

Tas, ko tu domā par sevi, ne vienmēr ir taisnība, tāpēc pārāk nepieķeries tam, ko saka tavs prāts. Prātam piemīt spēja sarunāties pašam ar sevi, taču tas ir spējīgs uztvert arī informāciju no ārpuses. Var gadīties, ka tu dzirdi balsi savā prātā un brīnies, no kurienes tā nāk. Tā var nākt no kādas citas realitātes, kurā mīt būtnes, kas ir līdzīgas cilvēka prātam.
Tolteki šīs būtnes sauca par draugiem. Eiropa, Āfrikā un Āzijā cilvēki tās sauc par dieviem.
Mūsu prāts mitinās arī šajā — dievu realitātē. Tas dzīvo šajā realitātē un spēj to uztvert. Gara acīm prāts saskata un uztver šo jauno realitāti. Bet dažkārt prāts redz arī bez gara acīm. Neapzināti. Mūsu prāts mīt vairākās dimensijās. Dažkārt mums prātā nāk domas, kas nerodas prātā, bet kuras mēs uztveram ar prāta starpniecību. Un mums jāizvēlas, ticēt šīm balsīm vai nē tāpat, kā mums ir tiesības piekrist vai nepiekrist planētas sapnim. Mums ir arī tiesības neuztvert balsu teikto personiski.
Prāts spēj ne vien ar sevi sarunāties, bet arī ieklausīties sevī. Prāts tāpat kā jūsu ķermenis sastāv no daudzām daļām. Tāpat kā tu vari teikt: “Varu paspiest sev otru roku,” tāpat tavs prāts spēj sarunāties pats ar sevi. Viena prāta daļa runā, otra — klausās. Nepatikšanas sākas tad, kad vienlaicīgi sarunājas tūkstošiem prāta daļu. To sauc par mitote, vai atceries?
Mitote ir kā liels tirgus laukums, kurā tūkstošiem cilvēku vienlaicīgi sarunājas un kārto savus darījumus. Katram ir savas domas, jūtas un uzskati. Visas mūsu noslēgtās vienošanās ne vienmēr ir savietojamas cita ar citu. Katra vienošanās ir ka dzīva būtne, tai ir sava personība, sava balss. Vienas vienošanās ir pretrunā ar citām, un prātā izceļas īsts karš. Mitote dēļ cilvēki nesaprot, ko, kā un kad viņi grib. Viņi nespēj rast risinājumu, jo viena prāta daļa grib kaut ko vienu, bet citas — kaut ko pavisam citu. Vienai prāta daļai ir iebildumi pret konkrētām domām un rīcību, kuru savukārt aizstāv cita prāta daļa. Šis mazās dzīvās, ar balsi apveltītās būtnes rada iekšēju konfliktu. Lai to atklātu un ieviestu kārtību šajā haosā, ko tolteki dēvē par mitote, mums jāveic pamatīga inventarizācija.

***
Neuztver neko personiski, jo, uztverot teikto personiski, tu pakļauj sevi ciešanām. Cilvēki ir atkarīgi no dažāda līmeņa un dažādas intensitātes ciešanām un palīdz viens otram saglabāt šo atkarību. Cilvēki palīdz viens otram ciest. Ja tu izjūti vajadzību pēc tā, lai tev darītu pāri, citiem nebūs daudz jāpūlas, lai nodarītu tev pāri. Ja ap tevi ir cilvēki, kas izjūt vajadzību pēc ciešanām, kaut kas tev liek nodarīt viņiem ciešanas. Liekas, ka uz muguras viņiem ir uzraksts: “Iesper man, lūdzu.” Viņi meklē attaisnojumu savām ciešanām. Viņu atkarība no ciešanām sakņojas līgumā, ko viņi noslēguši un uzcītīgi pilda dienu no dienas.
Lai kur tu ietu, visur būs cilvēki, kas tev melos, un drīz tu sapratīsi, ka arī tu melo. Pats sev. Negaidi, ka viņi tev teiks taisnību, jo viņi melo arī paši sev. Tev jātic sev un pašam jāizlemj, ticēt vai neticēt tam, ko tev saka.
Kad mēs spējam saskatīt cilvēkus tādus, kādi viņi ir, neuztverot neko personiski, mūs vairs nespēj sāpināt viņu rīcība vai vārdi. Nekas, ka cilvēki tev stāsta melus. Viņi melo aiz bailēm. Viņi baidās, ka tu sapratīsi, ka viņi nav perfekti. Nav viegli noņemt sociālo masku. Ja kāds saka vienu, bet dara pavisam ko citu, un tu tici viņa vārdiem, nevis darbiem, tu melo sev. Ja būsi patiess pret sevi, aiztaupīsi sev daudz sāpju. Patiesība var būt sāpīga, taču tu nedrīksti pieķerties sāpēm. Drīz tu tiksi dziedināts. Pēc kāda laika kļūs labāk.
Ja kāds tevi nemīl un neciena, labākā balva, ko tu vari saņemt, ir šī cilvēka novēršanās no tevis. Ja tā nenotiek, gadiem ilgi tu pacietīsi ciešanas, ko šis cilvēks tev sagādā. Šī šķiršanās var sāpēt, bet tava sirds sadzīs. Un tad tu spēsi saprast, ko tu patiešām vēlies. Tu sapratīsi, ka izvēloties tev jāuzticas nevis citiem, bet gan sev. Kad esi iemācījies neko neuztvert personiski un neņemt pie sirds, tu spēj izvairīties no daudziem rūgtiem brīžiem. Pazūd dusmas, greizsirdība, skaudība, noplok skumjas.
Ja tu spēj noslēgt šo otro vienošanos, nekas vairs nespēj nogādāt tevi atpakaļ ellē. Tu vairs neuztver citu vārdus un rīcību personiski un esi kļuvis brīvs. Pat visbīstamākie ļaunie burvji un lāsti vairs nespēj tev kaitēt. Par tevi var tenkot vai visa pasaule, bet, ja tu neņem to pie sirds, tā nespēj tev neko nodarīt. Kāds var apšļākt tevi ar savu emocionālo indi, bet, ja tu spēj neuztvert to personiski, tā nekļūs par tavu indi. Tādā gadījumā tā vairojas cilvēkā, kas mēģināja tevi saindēt, bet tevi skart tā nespēj.
Redzi, cik svarīga ir šī vienošanās. Ar tās palīdzību tu vari atbrīvoties no daudziem ieradumiem, kas tur tevi elles sapņa slazdā un rada nevajadzīgas ciešanas. Noslēdzot šo vienošanos, tu lauz daudzas mazas mazītiņas vienošanās, kas līdz šim sagādāja tev ciešanas. Noslēdzot abas pirmās vienošanās, tu automātiski lauz septiņdesmit piecus procentus mazo vienošanos, kas tur tevi elles slazdā. Uzraksti šo vienošanos uz līmlapiņas un pielipini to pie ledusskapja, lai tā vienmēr tev atgādinātu: neuztver neko personiski.
Kad būsi iemācījies neuztvert neko personiski, tev vairs nevajadzēs paļauties uz to, ko saka vai dara citi. Izdarot izvēli, tu varēsi paļauties pats uz sevi. Tu nekad neesi atbildīgs par citu cilvēku rīcību. Tu esi atbildīgs tikai par saviem darbiem. Kad tu beidzot to saproti, kad vairs neuztver neko personiski, tevi vairs nespēj aizskart nepārdomāti izteikumi vai rīcība.
Ar šo vienošanos tu vari doties pasaulē ar atklātu sirdi, un nekas nespēs tevi sāpināt un aizskart. Tu spēsi atzīties mīlestībā, nebaidoties, ka tevi izsmies vai noraidīs. Tu varēsi lūgt to, kas tev vajadzīgs. Tu varēsi teikt jā un varēsi arī teikt nē, un vēlāk tev nenāksies mocīties vainas apziņā un tiesāt sevi. Tu spēsi vienmēr klausīt tikai un vienīgi savai sirdij. Tad pat elles vidū tu tik un tā būsi mierīgs un laimīgs. Tu dzīvosi savā svētlaimē, un elle nespēs tikt tev klāt.

Avots: Dons Migels Rīzs grāmatas “Četras vienošanās”, foto: http://wallpaperswide.com/