Slavenā rakstniece Elizabete Gilberte pirms jaunā gada sociālajos tīklos dalījās ar stāstu par savu ieradumu katru gadu veidot īpašo notikumu un emociju apkopojumu. Kā? Tiek ņemta vai nu liela burka, vai kāds skaists trauks pēc paša izvēles. Katru reizi, kad noticis kaut kas sajūsminošs, elpu aizraujošs vai vienkārši sirdi sildošs, tas tiek uzrakstīts uz lapiņas un ielikts šajā burkā. Gada nogalē, kad gribas atskatīties uz aizgājušo, ņem burku un lasa – kas tad pagājušajā gadā bijis pats skaistākais un nozīmīgakais? Man šī ideja ļoti iepatikās, jo tas ir veids kā mēs varam atsaukt atmiņā skaistos brīžu un saprast, ka mūsu dzīvē ir tik daudz skaista un laba. Man šķiet katrs no mums to reizēm piemirst. Tāpēc ir labi ik pa laikam sev to atgādināt.
Lai nebūtu jāgaida vecgada vakars un burkas satura ķidāšana, piedāvāju vienu no savām mīļākajām praksēm PATEICĪBAS MEDITĀCIJU. To var veikt 2 veidos. Pirmais ir analītiskā meditācija, kas ir viens no Tibetas Budisma meditācijas veidiem, kuras laikā meditētājs koncentrējas savā prātā uz kādu noteiktu tematu un pārdomā to, ar mērķi izpētīt un analizēt. Kā piemēram 4 Celās Patiesības vai meditācija par to, cik vērtīga ir cilvēciskā atdzimšana vai no kurienes mūsu ķermenī rodas dusmas un naids? Kur un kā rodas ciešanas? Kur mūsu ķermenī ir apslēpies mūsu ego?
Analītiskā meditācija ir viens no veidiem, kā mēs varam lauzt paši savus stereotipus, pieņēmumus, pieķeršanos, pārliecības un ciešanas, kas traucē mums būt laimīgiem. Tā palīdz mums izvērtēt un saprast konkrēto tematu, vispirms loģiski, pēc tam neapzināti, kas arī ir analītiskās meditācijas mērķis.
Analītisko meditāciju reizēm mēs dēvēt arī par pārdomāšanu, jo tās laikā tiek analizēt, sava prāta ietvaros izpētīta un “saprasta” kāda jauna informācija, pieredze vai gluži pretēji, tas ir mēģinājums paskatīties uz ierastām lietām no cita skatu punkta. Ar ko analītiskā meditācija atķiras no parastas “domāšanas”? Ar koncentrēšanos uz konkrēto objektu un pilnu apzinātību, tieši tāpēc, lai sāktu nodarboties ar analītisko meditāciju, ir labi zināt kā to veikt. Visprecīzāk jums to paskaidros Tibetas Lamas vai citi Tibetas Budisma skolotāji.
Šoreiz pielietojot analītiskās meditācijas tehniku, meditējam uz to, par ko mēs šajā dzīvē esam pateicīgi. Laika peridods, par kuru mēs pārdomājam var būt ļoti individuāls, tā var būt visa dzīve, viens gads, viens mēnesis un pat viena diena. Izvēlamies priekš sevis laika periodu un mēģinām atsaukt atmiņā notikumus tajā, savas sajūtas , emocijas, darbību, iesaistītās personas. Iespējams sākumā tas liksies muļķīgi, taču ar laiku, kad prāts norims, tas arvien vairāk izjutīs pateicību pat par lietām, par kurām paši bijām piemirsuši. Atceries, analītiskās meditācijas mērķis nav nomierināt mūsu prātu, bet gan ienest tajā jaunas domas, tāpēc izvēlies piemērotāko laiku meditēšanai.
7 SOĻI KĀ VEIKT ANALĪTISKO MEDITĀCIJU
- Izvēlaties meditācijas objektu – tematu. Tas var būt kāds jums šobrīd aktuāls temats vai pat fragments no kāda Budisma mācību teksta, šoreiz meditējam par lietām, par kurām jūtamies pateicīgi.
- Ieņemiet ērtu un satibilu meditācijas pozu, pārliecinoties, ka mugura ir taisna un jūs spēsiet nosēdēt šajā pozā ilgstoši. Varat izmantot jebkuru jums pieejamu meditācijas pozu.
- Pirms sākt analītisko meditāciju, ir jāsagatavo ne tikai ķermenis, bet arī prāts. Kādu brīdi koncentrējieties uz savu elpu, ieelpu, izelpu un sagatavojieties meditācijai. Sajūtiet kā vēders ieelpā piepūšas, un kā izelpā noplok. Apzinieties elpas plūsmu sevī un to, kā tā ietekmē fizisko ķermeni.
- Sāciet koncentrēties uz konkrēto jautājumu jeb tā brīža analītiskās meditācijas objektu. Varat šo jautājumu sev vairākas reizes uzdot.
- Sāciet novērot atbildes. Ja sadzirdiet tās, atlaidiet, nepieķerieties, bet apzinieties.
- Tiklīdz kā saprotat, ka esat aizmaldījies no meditācijas objekta, atgriezieties atpakaļ pie tā, uzdodot sev šo konkrēto jautājumu – PAR KO ES ESMU PATEICĪGS?
- Noslēgumā ļaujiet sev nedaudz pārdomāt meditācijas rezultātus, un tad veiciet nelielu klusuma meditāciju bez koncentrācijas objekta.
Otrs variants ir uzzīmēt PATEICĪBAS MANDALU. Kā to darīt? Ierakstiet lapas centrā vārdus ESMU PATEICĪGS PAR un apkārt rakstiet visu, kas nāk prātā. Varat vārdus rakstīt jebkādā formā. Man vislabāk to patīk darīt ziedlapiņu formā, apkārt centrā esošajiem vārdiem. Jo ilgāk pārdomāsi, jo vairāk būs par ko pateikties. Šo zīmējumu novietojiet redzamā vietā, lai tas kalpo kā iedvesmas avots ikreiz, kad tas nepieciešams.
Ir tik daudz par ko būt pateicīgiem katru dienu, jo lietas, kuras mums kļuvušas pašsaprotamas un nevērtīgas, patiesībā ir īsts dārgums. Kā piemēram spēja redzēt, dzirdēt, runāt un staigāt. Kā būtu, ja kādu dienu mēs šīs spējas zaudētu? Tajā brīdī nekādām materiālām vērtībām mūsu dzīvē vairs nebūtu nozīme. Šodien esmu pateicīga par to, ka esmu. Esmu tieši šeit un tieši šajos apstākļos, jo lai vai kas notiktu mūsu dzīvēs, tam visam ir kāds iemesls. Tāpēc brīžos, kad gribas žēloties un nokārt galvu, atsauciet atmiņā savu pateicības mandalu, un dzīve kļūs gaišāka.
Foto: Andrejs Komarovs
