Meistars Šantideva jau 8.gadsimtā mācīja: Persona, kuras prāts klejo, ir ievietojusi savu galvu starp briesmīgās lauvas – nelaimes žokļiem. Šajā vingrinājumā mēs novērojam savu elpu, lai prāts spētu koncentrēties uz vingrinājumiem, kurus veiksim vēlāk. Šīs instrukcijas ir no grāmatas, kuru sarakstīja pirmais Dalai Lama, kurš savukārt atsaucas uz Indiešu meistaru Vasu Bandhu, kurš dzīvojis vairāk kā pirms 16 gadsimtiem.

Kā veikt vingrinājumu?

• Laiks: 2 minūtes un vairāk.
• Apsēdies ērti uz jogas paklājiņa vai spilvena.
• Rokas brīvi novietotas uz ceļgaliem, plaukstas uz augšu.
• Izveidojiet OM mudru, savienojot īkšķi un rādītājpirkstu, pārējos pirkstus atbrīvo.
• Iztaisnojiet muguru, pleci ir vienā līmenī. Atbrīvoti sejas muskuļi, gan pieres daļā, gan ap muti. Turiet zodu taisni, ne pārāk zemu, ne pārāk augstu.
• Lūkojieties lejup un  maigi aizveriet acis.
• No šī brīža elpojiet tikai caur degunu. Ievelciet elpu caur degunu,  ļaujiet tai lēnām un mierīgi izplūst.
• Lēni ieelpojiet. Šī izelpa, kurai seko ieelpa tiek skaitīta kā viena elpa. Mēs to dēvējam par vienu izelpas/ieelpas ciklu.
• Koncentrējieties uz šādiem cikliem, skaitot līdz 10. Sāciet no sākuma tiklīdz saprotat, ka pazudusi koncentrēšanās vai sajucis elpu skaits.
• Veiciet šo vingrinājumu vismaz 10 ciklus, 2 minūtes vai tik ilgi cik spējat noturēt uzmanību.

Kā šis vingrinājums iedarbojas uz mums?

Mūsu elpa ir saistīta ar mūsu iekšējiem vējiem, mūsu iekšējie vēji ir saistīti ar mūsu domām. Tas nozīmē, kad tad, kad mēs domājam mierīgas un laipnas domas, mūsu elpošana kļūst stabila, mierīga un regulāra. Tas nozīmē arī to, ka, ja mēs patstāvīgi elpojam apzināti un mierīgi, nomierinās arī mūsu prāts. Un tas ir ļoti svarīgi, ja mēs vēlamies, lai jogas vingrinājumi padara mūs stiprākus un veselīgākus. Fiziskās jogas pozas ir domātas tam, lai izstaipītu un iztaisnotu mūsu iekšējos enerģijas kanālus, kas attiecīgi nodrošina kvalitatīvāku enerģijas plūsmu. Ja mēs veicam jogu ar nemierīgu prāta stāvokli, raizējoties un uztraucoties par problēmām darbā vai mājās, tad tas nenesīs lielu labumu mums, pat, ja fiziskā līmenī mēs jutīsim efektu, garīgā līmenī labuma nebūs nekāda. Lai būtu 100% rezultāts, prātam un ķermenim ir jāstrādā pilnīgā saskaņā, koncentrējoties uz elpošanu un, protams, tā brīža sajūtām.
Brīdī kad senie skolotāji to atklāja, viņi ieviesa perfekto desmitnieku; vingrinājumu, kas veicams pirms fizisko āsanu izpildes. Nosaukums „Perfektais desmitnieks” nozīmē to, ka personai ir jāspēj saskaitīt šīs 10 izelpas/izelpas perfekti, kas nozīmē nedomājot ne par ko citu šajā brīdī. Kad mēs to mēģinām, mēs saprotam, ka lai cik viegli tas skanētu, tas nepavisam nav tik vienkārši izdarāms. Iedomājies savu prātu sēžam sev uz degungala un koncentrējies uz to. Koncentrējies uz sajūtām abās nāsīs, kad veic izelpu, ieelpu. Ar laiku veicot šo vingrinājumu, tu vari koncentrēties uz skaņu, kura rodas elpai ieplūstot un izplūstot caur nāsīm. Ja šī vingrinājuma laikā tu pieķer sevi domājam par kaut ko citu, tad sāc skaitīt no sākuma. Un, ja mēs būsim ļoti godīgi pret sevi, tad iespējams ātri sapratīsim, ka ir grūti aizskaitīt pat līdz trešajai, ceturtajai elpai pirms prāts jau ir zaudējis koncentrēšanos. Tā nenoliedzami ir mūsdienu nemierīgā prāta iezīme. Ja mēs neesam spējīgi nomierināt savu prātu pat apzināti cenšoties, tad mūsu iekšējiem vējiem jābūt patstāvīgā steigas un apmulsuma stāvoklī. Ir ļoti svarīgi saprast, ka tieši šis fakts ir galvenais atbildīgais par mūsu slimībām un arī novecošanu. Tāpēc, ja mēs zinām, kā darboties ar mūsu iekšējiem vējiem, mēs varam šo laika pulksteni pagriezt atpakaļ.

Dažas detaļas, kas būtu jāņem vērā izpildot šo vingrinājumu:

• Vēlams sēdēt ar sakrustotām kājām, jo šī poza nodrošina taisnu mugurkaulu, kas ir svarīgākais aspekts, kas nodrošina stabilu un brīvu iekšējo vēju plūsmu mūsu centrālajā kanālā. Tieši tāpēc pat sēžot uz krēsla, ar taisnu muguru mēs varam domāt daudz skaidrāk un ar lielāku koncentrāciju.
• Ar laiku, varam jau sēdēt puslotosa pozīcijā un pilnā lotosa pozīcijā.

• Lai palīdzētu muguru noturēt taisu, Tibetas skolotāji reizēm iesaka sēdēt uz maza spilventiņa.
• Ja pilnīgi aizvērtas acis traucē koncentrēties un padara miegainu, tad pamēģini tās turēt pusatvērtas, fokusējot skatienu sev priekšā, taču nekoncentrējoties uz kādu konkrētu objektu.
• Iespējams, pati svarīgāka nianse šim vingrinājumam ir tas, kā mēs skaitam savu elpu. Parasti, kad kāds mums liek aizturēt elpu, mēs ievelkam gaisu tā it kā taisītos nopeldēt lielu gabalu zem ūdens, tad mēs izpūšam gaisu un šādi ar ieelpu/izelpu arī skaitam šīs desmit elpas. Taču šī vingrinājuma unikālākā nianse ir tā, ka šeit mēs skaitam pilnīgi otrādi, mēs pirmo skaitam izelpu un tikai tad ieelpu, tādējādi mūsu vienas elpas cikls ir izelpa un ieelpa, nevis ieelpa un izelpa, kā mēs esam pieraduši elpot. Tas nodrošina to, ka mūsu elpa ir daudz mierīgāka. Mēs to varam pat pārbaudīt. Brīdī, kad mēs esam ļoti satraukti, sadusmoti un mūsu elpa ir kā trakojošs zirgs, ir ļoti grūti nomierināties pat, ja mēs mēģinām nomierināt savu elpošanu veicot lēnas ieelpas, taču pavisam cits efekts būs, ja mēs koncentrēsimies nevis uz ieelpu, bet uz izelpu, mēģinot to padarīt pēc iespējas garāku un dziļāku, izpūšot pilnīgi visu gaisu laukā. Cits iemesls, kāpēc mēs sākam ar izelpu ir sekojošs. Kad mēs nācām šajā pasaulē, uzreiz pēc piedzimšanas, pirmais ko mēs darījām – mēs ieelpojām. Un nāves brīdī, mūsu pēdējā elpa būs izelpa. Balstoties uz senajiem indiešu un tibetiešu meistariem, joga ir kā protests šai noteiktai lietu kārtībai. Viņi uzsver, ka mums nav jānoveco tā kā mēs novecojam, mēs esam radīti dzīvībai, nevis nāvei. Ļausim sev dzīvot!

Materiāla veidošanā izmantota- „The Tibetan Book of Yoga”, Geshe Michael Roach,USA

N.Rēriha glezna -foto.