Jogas zinātne piešķir attīrīšanās praksēm tikpat svarīgu nozīmi kā āsanām un Pranajāmai. Bez regulāras mūsu sistēmu attīrīšanas mēs nespējam iegūt maksimālo efektu no jogas prakses. Bez sava fiziskā ķermeņa attīrīšanas cilvēks nav gatavs augstākajām jogas praksēm.  Ķermeņa attīrīšana notiek caur Šatkarma jeb 6 attīrošām tehnikām, kuras ir ļoti svarīgas no fiziskās un mentālās veselības skatu punkta. Turklāt šīs prakses ir ļoti efektīvas dažādu iekšējo disbalansu likvidēšanai.

Eksistē 3 enerģijas ķermenī: kapha (gļotas), pitta (žults) un vata (vējš). Šo triju enerģiju līdzsvars nodrošina ķermeņa funkcijas, taču, ja kāda no enerģijām pietrūkst vai ir par daudz, rodas problēmas, jo ķermenī ir pārāk liels vai pārāk mazs siltums. Pirms uzsākam prānājāmas praksi ir jānovērš jebkurš disbalanss šajās enerģijās jeb došās. Hatha jogā ir 6 prakses, kas ir īpaši izveidotas šim mērķim. Ja došas ir līdzsvarā, tad nav nepieciešamība veikt šatkarmas prakses, jo praktizējot tās ikdienā bez īpašas nepieciešamības, tās nebūs efektīvas brīžos, kad patiešām būs vajadzība attīrīt ķermeni. Tāpēc šatkarmas prakses iesaka veikt tikai tiem, kuriem ir došu disbalanss.

Šatkarma, (reizēm dēvē arī par Šatkriju), ir salikts vārds, kas sastāv no divām daļām: šat – kas nozīmē – seši un karma, kas nozīmē darbību jeb procesu. Vārds krija vai karma Ha- Tha jogā šeit tiek lietots īpaši uzsverot attīrīšanās prakses, kas radītas ar mērķi attīrīt ķermeni un nodrošināt jogam nevainojamu fizisko veselību, skaidrību un harmoniju prātam.

Šatkarma ietekmē un aktivizē gandrīz visas ķermeņa dzīvības sistēmas, īpaši gremošanas, elpošanas, asinsrites un nervu sistēmu. Ikviens orgāns, kā, piemēram, barības vads, kuņģis, resnā zarna, plaušas, acis un ausis saņem pienācīgu uzmanību. Šīs prakses ir gan profilaktiskas, gan ārstnieciskas un, lai arī sākotnēji nezinātājiem var šķist, ka šīs prakses iedarbojas tikai uz fizisko ķermeni, jogas praktiķi zina, ka fiziskais ķermenis nav nodalāms no mūsu emocionālā un mentālā ķermeņa. Jogā izšķir 5 košas jeb apvalkus –fizisko, prānisko (elpošanas un asinsrites sistēma), mentālo (nervu sistēma), zināšanu jeb vieduma ķermeni un svētlaimes ķermeni, ko uzskata par jogiskā – garīgā ceļojuma galamērķi. Šatkarmas prakses būtiski ietekmē visus 5 mūsu apvalkus, tādējādi attīrot mūs ne tikai no fiziskiem atkritumiem, bet arī mentāliem un emocionāliem. Kad mēs attīrām fizisko ķermeni jeb annamaya kosha mēs piekļūstam nākamajam līmenim pranamaya kosha, jo nodrošinām brīvu elpas plūsmu. Trešais līmenis manomaya kosha jeb mentālais līmenis arī tiek netieši sasniegts caur elpošanu. Šo trīs pirmo apvalku attīrīšana atver mums pieeju ceturtajam līmenim –vijnanamaya vai intuīcijas, vieduma līmenim. Taču, piektā kosha, anandamaya jeb svētlaimes stāvoklis nav sasniedzams ne ar vienu fizisku praksi jo ir transcendentāls stāvoklis. Šie pieci ķermeni, apvalki vai līmeņi, kā nu kurš tos dēvē, ir savstarpēji saistīti un, ja kaut kas notiek vienā līmenī, tas tūlīt pat atbalsojas pārējos. Kad annamaya un pranamaya koshas ir attīrītas, nav aizsprostojumu starp tām un manomaya koshu. Prāts, ķermenis un enerģija var strādāt unisonā un tādējādi atbrīvot piekļuvi vijnamaya koshai. Pirmās 4 koshas ir anandamaya paplašinājums. Kamēr eksistē bloki kādā no koshām, komunikācija un integrācija ir traucēta. Annamaya un pranamaya ir rupjāka manifestācija, kamēr manomaya un vijnamaya ir smalkākas. Pranamaya ir saite starp rupjo un smalko un manomaya ir tilts uz augtāko prātu. Kad mēs praktizējam šatkarmas prakses, mēs veidojam integrāciju visā savā būtībā, starp fizisko, emocionālo, mentālo, psihisko un kosmisko

Ir 6 galvenās šatkarmas jeb jogiskās attīrīšanās tehnikas – neti, dhauti, nauli, basti, kapalabhati, tratak, taču katra no tām vēl iedalās vairākās praksēs.

1. Neti – deguna tīrīšana – džala neti un sutra neti;
2. Dhauti – gremošanas trakta attīrīšana;
3. Nauli -vēdera masāža;
4. Basti – resnās zarnas attīrīšana;
5. Kapalbhati –  priekšējās daivas attīrīšana un aktivizēšana;
6. Trataka –  skatīšanās bez acu plakstiņu mirkšķināšanas.

Katra no šīm grupā ietver sevī vairāk kā vienu atsevišķu praksi, kā piemēram džala neti, vaman dhauti vai kundžal krija, moola shodhana utt. Tās ir lieliskas prakses, kuras ir radītas ar mērķi attīrīt visu ķermeni un nodrošināt jogam pirmklasīgu veselību. Turklāt šī prakses sniedz arī skaidrību un harmoniju prātam.

Šatkarma, (kuru reizēm dēvē arī par Šatkriju), ir salikts vārds, kas satāv no divām daļām: šat – kas nozīmē – seši un karma, kas nozīmē darbību jeb procesu. Vārds Krija vai karma Ha- Tha jogā šeit tiek lietots īpaši uzsverot attīrīšanās prakses.  Lai arī, lielākoties, tiek runāts par sešām grupām, “Gherand Samhita” un “Hatha Yoga Samhita” uzskaita 21 šāda veida praksi, kuras visas apvienojās zem šīm 6 grupām. “Shatkarma Samgraha” apraksta ne mazāk kā 46 šādus procesus, tādus kā vamana, vireehana, gandusha, udgara un raktasrava.

Un tomēr, “Hatha Yoga Pradipika” ir vienīgais autentiskais avots, kas limitē šīs prakses un kategorizējot apstājās pie sešām attīrīšanās praksēm. “Pranatoshani” runā tikai par 5 attīrošām praksēm. Vēl bez šiem darbiem, Charan Das traktāts “Bhakti Sagram” detaļās attēlo Šatkarmas un papildus piemin vēl četras, kuras sīkāk neapraksta. Dhauti, basti, neti, trataka, nauli un kapalbhati ir sešas no praksēm, kuras ir visatpazīstamākās.

Šatkarmas ietekmē un aktivizē gandrīz visas ķermeņa dzīvības sistēmas, īpaši gremošanas, elpošanas, asinsrites un nervu sistēmu. Ikviens individuāls orgāns, kā, piemēram, barības vads, kuņģis, resnā zarna, plaušas, acis un ausis saņem pienācīgu uzmanību. Šīs prakses ir gan profilaktiskas, gan ārstnieciskas.

Šatkarmas ir ļoti spēcīgas prakses, kuras nekad nevar iemācīties pēc grāmatām vai klausoties nepieredzējušu cilvēku norādījumos. Tikai tie, kuri saņēmuši instrukcijas no Guru, spēj nest šīs zināšanas tālāk. Iespējams kādam šķiet, ka viņam piemīt nepieciešamā kapacitāte, lai mācītu citus, taču tajā pat laikā iespējams viņš pats nav ieguvis pienācīgu pieredzi vai zināšanas, lai attiecīgi mācītu citus. Ja nekvalificēti cilvēki māca šīs prakses, tad var tikt pieļautas nopietnas kļūdas, tāpat kā tad, ja mēs praktizējam bez skolotāja padoma un atbalsta.

Šatkarma tiek saukta par slepenu praksi, jo ar to ir jāiepazīstas caur kvalificēta skolotāja instrukcijām un tās ir jāpielāgo katra individuālajām vajadzībām. Tieši tāpēc ir nepieciešams zinošs un kvalificēts skolotājs. Tiem, kuri nopietni vēlas apgūt Šatkarmas praises, ir jāatrod zinošs Hatha jogas skolotājs.

Efekts jeb Šatkarmas ieguvums var tikt apvienot vienā vārdā – attīrīšanās. Kad dažādas ķermeņa sistēmas ir attīrītas, tad enerģija var plūst un cirkulēt daudz brīvāk un uzlabojas cilvēka spējas strādāt, domāt, sagremot, izgaršot, sajust, pieredzēt utt. Attīstās arī daudz lielāka apzināšanās. Nav brīnums, ka jogi, kas sasnieguši ievērojamus rezultātus, ar tik lielu cieņu izturas pret Šatkarmas praksēm.

Sešas šatkarmas prakses

1.Neti  –  deguna attīrīšana

Iedala divas Neti prakses –sutra neti un džala neti  un šīs  procedūras ir īpaši efektīvas, ja tiek vairākkārtīgi veiktas saaukstēšanās gadījumā, jo tās stimulē nervus, uzlabo asinsriti, pastiprina imunitāti.

Sutra neti ir deguna attīrīšana izmantojot diegu. Masējot degunu ar diegu mēs stiprinām membrānas un tās sāk efektīvāk filtrēt, sasildīt, mitrināt gaisu, pirms nokļūšanas plaušās.  Šīs prakses izmantošanai ir jāpagatavo īpašs diegs, tam ir jābūt no kokvilnas un tas ir jāiesmērē ar šķidru bišu vasku. Tam ir jābūt aptuveni 4mm platam un 36cm garam. Pirms veikt sutra neti, vispirms iesaka veikt džala neti, lai pārliecinātos, ka deguns ir tīrs.

Džala neti ir deguna skalošana ar siltu, sālītu ūdeni. Sāls mazina diskomfortu, attīra degunu un mutes dobumu no netīrumiem, atbrīvo elpošanu, novērš galvassāpes, bezmiegu, nogurumu. Veicot deguna tīrīšanas prakses, ir jāelpo caur muti, nemēģinot elpot caur degunu. Ja ir nepieciešamība izšņaukt degunu, nevajadzētu to darīt ļoti spēcīgi, lai atlikušo ūdeni neiestumtu ausīs. Ir ļoti svarīgi visu ūdeni pēc prakses no sevis izvadīt, lai nekairinātu deguna membrānu. Šīs prakses iesaka veikt tupus, bet tās var veikt arī stāvus. Ja skalojot degunu izjūti sāpes, tad nav pareizais sāls daudzums. Pārāk maz sāls rada sāpes, pārāk daudz var radīt dedzinošu sajūtu.

Ja esat saaukstējušies, jūtīgi pret smaržām, ir spēcīgas galvas sāpes, liela piepūle acīs vai infekcija, tad deguna tīrīšanu var veikt katru dienu. Citādi šo praksi iesaka veikt vienu vai divas reizes nedēļā. Cilvēkiem ar hronisku asiņošanu šo praksi neiesaka veikt. Pēc deguna skalošanas iesaka veikt bhastrikas praksi vai kapalabhati pranajāmu, tas palīdzēs sausināt degunu un radīs siltumu nāsīs.

2.Dhauti –  vemšana un caureja

Dhauti ir attīrošas prakses, kas palīdz efektīvi pārvietot pārtiku pa gremošanas sistēmu. Visi gremošanas orgāni darbojās kā viens vesels, un tūļīgums vienā segmentā negatīvi ietekmē visus iesaistītos gremošanas orgānus, kā arī organismu kopumā. Dhauti attīra gremošanas sistēmu un dod mums iespēju atbrīvoties no negatīviem ēšanas ieradumiem.  Šo praksi iesaka veikt gadījumos, kad ir emocionāls sastrēgums ķermenī, aptuveni  reizi vai divas gadā.  Šīs prakses laikā notiek pilnīga ķermeņa attīrīšana, taču ir svarīgi nosacījumi, kas jāievēro pēc šīs prakses. Kā, piemēram, 24h laikā pēc šīs prakses ir jāievēro īpaša bezsāls diēta.

Varisara dhauti šodien pazīst ar nosaukumu shankhaprakshalana. Šajā praksē jogs izdzer 16 glāzes ar siltu sālsūdeni. Vispirms izdzer 2 glāzes un veic dažas specifiskas āsanas: tadāsana, tiryaka tadāsana, kati chakrasana, tiryaka bhujangasana un udarakarshan āsanu. Ik pēc 2 glāzēm ūdens atkārto āsanu izpildi, līdz ūdens sāk nākt ārā pa anālo atveri. Tiklīdz ūdens, kas nāk ārā būs tīrs, tu zināsi, ka kuņģis un zarnas ir perfekti tīras un tu vari pārstāt šo praksi. 45 minūtes pēc šīs prakses  beigām ir jāēd šķidra rīsu un mung dāla putra bez sāls un garšvielām. Nedēļu pēc šīs procedūras ir jāievēro īpaši ēšanas ierobežojumi, tāpēc šo praksi iesaka veikt tikai speciālista uzraudzībā.

3. Nauli

Nauli ir  intensīva vēdera muskuļu izkustināšana, rotācija un samaisīšana, kas arī izmasē un spēcīgi tonizē iekšējos orgānus, uzkarsē ķermeni, stimulējot gremošanas uguni un balansējot endokrīnās funkcijas. Garīgā līmeni nauli krija nodrošina mentālo skaidrību. Kad vēdera muskuļus rotē no kreisās uz labo (pretēji pulkstenim), to dēvē par dakshina nauli. Kad rotē no labās uz kreiso (pa pulksteni) to dēvē par vama nauli. Kad muskuļus savelk kopā vidusdaļā un vēdera vidējās grupas muskuļi tiek izstiepti, to dēvē par madhyama nauli. Pirms uzsākt nauli praksi ir jāprot veikt uddiyana bandha.  Nauli praksē mēs manipulējam jeb darbojamies ar vēdera taisnajiem muskuļiem jeb  diviem garajiem, vertikālajiem muskuļiem, (rectus abdomini), kas atrodas vēdera priekšpusē, centrālajā daļā, tie sākas zem ribām, blakus diafragmai un iet līdz kaunuma kaulam, kā arī iesaistām vēdera šķērsmuskuļus (traverse abdomini) un (external obliques) –  vēdera ārējos slīpos muskuļus.

Nauli iekur gremošanas uguni, atbrīvo no gremošanas traucējumiem, gausas gremošanas sistēmas darbības un visiem došu disbalansiem. Nav noliedzams, ka šatkarmas un āsanas stimulē gremošanu, taču nauli tiek uzskatīta par labāko praksi šim mērķim. Tā ātri tonizē vēdera muskuļus, nervus, zarnas, reproduktīvos orgānus, izvadsistēmas –urīna un izkārnījumu izvadi, balansē endokrīno sistēmu un palīdz kontrolēt hormonu ražošanu. Īpaši noderīga tā ir pie dažādām gremošanas problēmām, aizcietējumiem, caurejas, pārāk liela skābuma organismā, vēdera uzpūšanās gadījumos, depresijas, hormonu disbalansa, seksuālām problēmām, problēmām ar urinēšanu, slinkumu, trulumu, enerģijas trūkumu un emocionāliem traucējumiem. Faktiski, nav neviena iekšējā sistēma, kuru šī prakse nestimulē.  Kad ar vēdera muskuļiem manipulē, tie tiek ne tikai tonizēti, bet tiek masēti arī iekšējie orgāni. Āsanas un prānājāma pavisam noteikti ģenerē enerģiju, bet nauli prakse aktivizē sistēmu daudz īsākā laikā un ar lielāku spēku.  Caur šo praksi var kontrolēt apetīti un maņu iekāres, kā arī savu spēcināt gribasspēku. Un tomēr, nauli prakse nav pieejama ikvienam. Tiem, kuri cieš no sirds slimībām, augsta asinsspiediena, trūces, kuņģa vai divpadsmit pirkstu zarnas čūlas, kā arī tiem, kas atveseļojas no iekšējām traumām vai ķirurģiskām manipulācijām vēderā, šo praksi veikt ir aizliegts.

4. Bhasti – klizma

Resnās zarnas tīrīšana, kas stiprina vēdera muskulatūru, novērš problēmas vēdera dobumā, stimulē peristaltiku. Pilnībā atbrīvo organismu no sārņiem un netīrumiem, regulē izkārnījumu procesu. Atrisina vēdera uzpūšanās un gāzu uzkrāšanās problēmas.

Lai veiktu basti praksi, vispirms ir jāapgūst uddiyana bandha and nauli prakses. Izšķir divu veidu basti prakses, džala basti – jogisko klizmu ar ūdeni un sauso klizmu – sthala basti. Basti pilnībā izmazgā zarnu un atbrīvo no baktērijām, izkārnījumiem un parazītiem. Palīdz ārstēt gremošanas traucējumus, īpaši aizcietējumus, ilgstošu caureju un stiprina saules pinumu.

5. Kapalabhati

Kapalabhati ir trīs veidi: vatkrama kapalabhati, kas līdzinās bhastrika prānājāmai, vyutkrama kapalabhati, ūdens ievilkšana caur nāsi un izspļaušana caur muti, sheetkrama kapalabhati, ūdens ievilkšana caur nāsīm.

Vatkrama Kapalabhati ir prānājāmas tehnika, kas uzmundrina un spēcina smadzenes un atmodina dusošos centrus, kuri ir atbildīgi par smalko uztveri. Šī prakse ir līdzīga bhastrika pranājāmai, ar vienu atšķirību, ka uzsvars ir uz izelpu, bet ieelpa ir rezultāts forsētai izelpai. Normālā elpošanā, ieelpa ir aktīva, bet izelpa ir pasīva, šī prakse apgriež šo procesu uz otru pusi tā, ka izelpa ir aktīva, bet ieelpa pasīva.  Bhastrikas praksē ieelpā un izelpa ir vienādas, bet kapalabhati tā nav. Kapalabhati jāveic pēc āsanu prakses vai deguna tīrīšanas, bet pirms koncentrācijas un meditācijas. Ja reibst galva, tas nozīmē, ka tu pārāk forsē elpu. Tādā gadījumā pārtrauc praksi un paliec uz mirkli mierā. Kad tu atsāc praksi, dari to ar lielāku apzinātību un ar mazāku spēku. Ieelpai ir jābūt spontānai, nekontrolētai. Izelpai nevajadzētu likt aizelsties līdz vingrinājuma beigām. Tas ir ļoti svarīgi. Ir jābūt sajūtai, ka varat šādi turpināt elpot līdz 100 elpām. Efekti no kapalabhati un bhastrika praksēm ir līdzīgi, bet dēļ forsētām un garākām izelpām, kapalabhati ietekmē smadzenes citādāk.

Andre Van Lizbeth ir aprakstījis fizioloģisku fenomenu. Normālas ieelpas laikā šķidrums apkārt smadzenēm tiek saspiests, tādējādi mazliet tiek saspiestas arī pašas smadzenes. Izelpas brīdī šīs cerebrospinālais šķidrums tiek dekompresēts  un smadzenes pavisam nedaudz paplašinās. Forsēta izelpa kapalabhati palielina masāžas efektu uz smadzenēm, palielinot dekompresijas efektu katrā izelpā. Ja vidēji mēs minūtes laikā veicam 15 elpas, tas nozīmē, ka tieši tik reizes smadzenes tiek dekompresētas, bet veicot Kapalabhati jūs elpojat 50-10 reizes, stimulējot smadzenes 3-7 reizes vairāk kā parasti. Kapalabhati arī izstumj vairāk oglekļa dioksīdu un citas gāzes no šūnām un plaušām kā pie normālas elpošanas.

Kapalabhati var izpildīt gan kā prānājāmas (elpošanas) praksi, gan ar ūdeni, līdzīgi kā deguna skalošanas praksi. Tā palīdz ne tikai atbrīvoties no gļotām, bet padara mūs pievilcīgus un aizkavē novecošanās procesu, atbrīvo sejas muskuļus un nervus. Atjauno šūnas un nervus, padarot seju jaunu, spīdīgu un bez grumbām. Kapalabhati palīdz atmodināt adžna (trešās acs) čakru.

6. Tratak meditācija

Ir divu veidu Tratak prakses, pirmā ir bahiranga jeb ārējā un antaranga jeb iekšējā trataka. Ārējo tratak ir daudz vieglāk praktizēt, jo ir tikai jāskatās uz vienu objektu. Kamēr, antaranga jeb iekšējā trataka iekļauj sevī tīru un stabilu iekšējo objekta vizualizāciju. Tratak praksē skatiens tiek vērsts uz objektu līdz tā smalkākā forma manifestē mums priekšā, kad esam aizvēruši acis. Koncentrēšanās objekts parasti ir simbols vai objekts, kas aktivizē iekšējo potenciālu un spēj absorbēt prātu. Visbiežāk lietotais objekts ir sveces liesma, jo pat pēc acu aizvēršanas, liesmas atspulgs paliek mūsu acu priekšā. Fokusēšanās uz ārējo objektu mērķis ir atmodināt iekšējo redzi un padarīt šo redzi vienmērīgu apturot acu kustības. Citi populāri ārēji objekti ir kristāla bumba, šivas lingams, yantra, mandala, pilns mēness, zvaigzne, lecoša, rietoša saule (kamēr tā ir oranža, nevis dzeltena), čakras, om simbols un paša ēna. Šie ir visefektīvākie objekti, taču var izmantot arī rozi, koku, kalnus, jūru vai gaismu. Ja praktiķis pielūdz kādu konkrētu dievību un skatienu vērš uz to, to arī dēvē par bahiranga trataku. Iesācējiem iesaka izmantot sveces liesmu, jo simboli, kā piemēram yantras un mandalas rada iespaidus prātā un stimulē noteiktus centrus.  Praktizējot tratak skatiens kļūst gaišs, skaidrs, uzlabojas koncentrēšanas spēja. Tratak nomierina, fokusē prātu, ļauj iedziļināties sevis iepazīšanā. Tas ir solis no fiziskas uz garīgu attīrīšanos.

Tratak praksi var veikt jebkurā laikā, taču daudz efektīvāk ir, ja to veic tukšā dūšā. Piemērotākais laiks ir pēc prānājāmas un āsanu praksēm. Ja vēlaties iegrimt dziļāk savā prātā, tad praktizējiet trataku vēlu vakarā pirms gulēšanas un meditācijas.

Šatkarma ir ļoti spēcīgas prakses, ko nevar iemācīties no grāmatām vai klausoties nepieredzējušu cilvēku norādījumos.  Tā tiek uzskatīta par slepenu praksi, jo ar to ir jāiepazīstas caur kvalificēta skolotāja instrukcijām un tās ir jāpielāgo katra personiskajām vajadzībām.

Efektu jeb ieguvumu no šatkarmas praksēm var definēt vienā vārdā – attīrīšanās. Kad dažādas ķermeņa sistēmas ir attīrītas, tad enerģija plūst un cirkulē daudz brīvāk, uzlabojas cilvēka spējas strādāt, domāt, sagremot, izgaršot, sajust, pieredzēt utt. Arī apzinātība kļūst lielāka. Nav pārsteigums, ka jogi, kas sasnieguši ievērojamus rezultātus, ar tik lielu cieņu izturas pret šatkarmas praksēm.

Materiāls tapis iedvesmojoties no Arņa Siliņa Ha -Tha jogas nodarbībām.

Izmantotā literatūra: Hatha Yoga Pradipika.

Foto: pinterest