Attēlā redzamas dažādas Buddas figūras. No kreisās: tipiska suvenīru Buddhas figūriņa, kam maz kopīga ar vēsturisko Buddhu, Buddha meditācijā, Buddha kā askēts pirms apgaismības sasniegšanas.
Daudzi cilvēki domā, ka Buddha ir resns. Citi viņu iedomājas kā kārnu un slimīgu. Patiesībā ,Siddharta Gautama, vēsturiskais Buddha, bija diezgan labā formā: un vienu iemeslu dēļ. Viņš ieturēja diētu.
Dans Zigmonds, Zen priesteris un datu analītiķis, kas vada Facebook ziņu lentu, uzskata, ka mēs varētu daudz ko mācīties no Buddhas ēšanas paradumiem.
„Diētas būtību var izteikt vienā teikumā”, uzsver Zigmonds. „Buddhas diēta iekļauj ēšanu noteiktās diennakts stundās un neēšanu nemaz pēc tam.”
Tas patiesībā ir veids kā Buddha ēda. Un viņa 8 noteikumos laicīgiem sekotājiem, viņš lūdza, lai tie neēd naktī vai nepiemērotā laikā. Saviem sekotājiem no klostera viņš paskaidroja:
„Mūki, es neēdu vakaros. Tāpēc, ka es izvairos no ēšanas vakarā, es esmu vesels, viegls, enerģētisks un dzīvoju komfortabli. Arī, jums, mūkiem, jāizvairās no ēšanas vakaros, tad jums būs laba veselība.”
Zigmonds ir papildinājis Buddhas noteikumus par pareizu ēšanu modernā laikmeta iedzīvotājiem (un nebūt ne obligāti budistiem) savā jaunajā grāmatā Buddha’s Diet. Viņš iesaka ēst tikai 9h laika periodā pa dienu. Ārpus šī laika var dzert ūdeni, tēju un kafiju. Zigmonds pats ēd laika posmā starp 9 un 18:00 katru dienu, tas ir paradums, ko viņš pārņēma dzīvojot templī Taizemē.
Līdz šim Zen, analītika un ēdiens Zigmondam bija 3 pilnīgi dažādas intereses. Viņš iemācījās pašmācības ceļā kodēt, kad vēl bija jauns. Koledžā viņš sāka interesēties par Budismu un sāka meditēt. Vēl nesen viņš strādāja Hampton Creek, kompānijā, kas zināma ar vegāniskās majonēzes izgatavošanu. Kamēr viņš tur strādāja, viņš atklāja jaunus pētījumus par intermitējošo gavēšanu.
„Te nu es biju, datu analītiķis ēdiena kompānijā, un lasīju par diētu, kas adaptēta no Buddhas mācībām. Tas bija tas brīdis, kad visi šie trīs aspekti saplūda kopā.”
Zigmonds pameta Hampton Creek un pavadīja 9 mēnešus pētot zinātniskos pētījumus, pētot sutras un rakstot. Tā rezultātā tapa grāmata Buddha’s Diet, kuru viņš sarakstīja kopā ar Tāru Cotrelli, (Tara Cotrell), kā arī diēta ar tādu pašu nosaukumu.
„Mēs mēģinājām visus šos elementus salikt kopā – zinātni, datus, Buddas mācību. Un dažus reāli praktiskus padomus par ēšanu un mūsu attiecībām ar ēdienu.” Atklāj Zimonds.
Dans Zigmonds, priestera drānās. Foto: Michael Newhall.
Izejot no tā, kurš lasa, grāmata Buddha’s Diet, var būt gan kā Buddas mācību grāmata, gan kā grāmata par ēšanu. Zigmonds atklāj, ka grāmatas duālie mērķi dabiski izveidojās no saspēles starp moderno zinātni un Buddhas mācībām.
“Buddhu ļoti interesēja dati”- viņš saka. „Šodien es domāju, ka mēs viņu uzlūkotu kā biohakeri – kādu, kurš eksperimentē ar sevi, lai pamēģinātu un saprastu cilvēku stāvokļus.”
Ēšanas grafiks var šķist kā savdabīgas rūpes apgaismotam skolotājam, un patiesi, lai saprastu Buddhas diētu, galvenais ir konteksts. Senajā Indijā, gavēšana bija ļoti populāra garīga prakse. Pirms apgaismības sasniegšanas, arī Budda eksperimentēja ar askētismu – praksi, kuras laikā mēģina iekarot ķermeni to nobadinot. Šīs prakses ļoti drastiski atšķīrās no Buddas agrākās dzīves pilī, kur viņš dzīvoja pilnīgi visa, arī ēdiena, pārpilnībā.
“Ir redzams, ka viņš pat ēdienam izmanto savu vidusceļa principu. Tā nav gavēšana, un tā arī nav dzīve pārpilnībā. Tas ir saskaņā ar Buddhas galveno mācību, par vidusceļa atrašanu starp divām galējībām.” Paskaidro Zigmonds. “Viena no galējībām ir nepārtrauktā rīšana, ar kuru nodarbojas lielākā daļa no mums mūsdienās. Otra galējība ir badošanās, kuru izmēģināja arī Buddha un atzina to par tik ļoti nepilnīgu.”
Zinātne ir vienisprātis gan ar Zigmondu, gan Buddhu. Puse no amerikāņiem ēd nepareizās stundās. Eksperimenti ar pelēm pierāda, ka tas noved pie aptaukošanās. Taču, ja pelēm ļauj ēst, cik tās grib, šo 9 stundu periodā, tās nepieņemas svarā.
“Tas posms, kad netiek ēsts, ir kā aizsardzība pret aptaukošanos,” saka Zigmonds. “Ja tev ir liekais svars, šī metode var palīdzēt tev notievēt, un, ja liekā svara nav, tas palīdzēs saglabāt veselīgu ķermeņa svaru.”
“Kad mēs pārslogojam savu vielmaiņu, tā sāk sabrukt. Šī sabrukšana ir daļa no iemesla, kādēļ mēs sākam pārāk daudz ražot taukus un pieņemamies svarā.”
Zigmondam, diēta nenozīmē iegūt seksīgu, pludmalei domātu ķermeni. Tā ir palīdzība citiem un iedrošinājums būt apzinātiem.
Viņa grāmata ir sadalīta 4 daļās. Pēdējā nodaļa ir par to, kā iekļaut apzinātību un Buddas mācību mūsu ēšanas paradumos un ikdienas dzīvē.
“Kā Budisti, mēs visi pieņemam solījumu mazināt ciešanas. Es ceru, ka šī grāmata palīdzēs ikvienam attīstīt veselīgākas attiecības ar ēdienu.”
Grāmata Buddha’s diet var būt kā jaunatklājums budistiem, kuri ēšanu neiekļauj savā izpratnē par praksi. “Nerunāt par ēdienu un ēšanu būtu lāča pakalpojums. ” uzskata Zigmonds. “Daudzi no mums piedzīvo ciešanas attiecībās ar ēdienu un ēšanu, un mūsu fizisko ķermeni. Es uzskatu, ka tas ir mūsu pienākums pašiem pret sevi, runāt par to, kā Buddhas mācība skatās uz šo aspektu.”
Avots: http://www.lionsroar.com/the-buddhas-middle-way-approach-to-diet/?utm_content=buffer42df4&utm_medium=social&utm_source=facebook.com&utm_campaign=buffer
Tulkoja: Kristīne Somere
