2003.gadā iznākusi grāmata Will Yoga & Meditation Really Change My Life: Personal Stories from 25 of North America’s Leading Teachers pie manis atnāca pavisam nejauši, uzdūros tai  meklējot iedvesmu  interneta tīmeklī. Šķiet, šis jautājums, vai joga un meditācija tiešām izmainīs manu dzīvi ir aktuāls ne tikai tiem, kas vēl tikai interesējas par dažādām garīgām mācībām, bet arī tiem, kas ar to kādu laiku jau nodarbojas. Kā gan zināt, vai tas, kas notiek manā dzīvē, notiek pateicoties jogai un meditācijai? Vai varam visas pārmaiņas, gan pozitīvās, gan negatīvās, gan fiziskās, gan mentalās, “norakstīt” uz jogu? Vai joga maina mūsu dzīvi, vai tomēr mūs pašus? Un vai šīs pārmaiņas dzīvē veic joga vai mēs paši? Kur ir šīs smalkā robeža, kur mēs varam redzēt šo sevis un jogas saplūsmi, un tās sekas?

Šīs grāmatas autors Stefans ir apkopojis 25 populārāko un veiksmīgāko Ziemeļamerikas jogas skolotāju stāstus par to, kā joga ir ietekmējusi un izmainījusi viņu dzīvi, darbu, ikdienu, pasaules redzējumu, attiecības ar sevi, tuviniekiem un pilnīgiem svešiniekiem. Un jāuzsver, ka visus šie skolotāji tiešām ir ar ļoti ilgu praktisko personisko pieredzi, ka tie nav tikai teorētiķi, kas izlasījuši simtiem grāmatu.

Katrs no šiem 25 skolotājiem atbildēja uz trim sekojošiem jautājumiem:

• Tavuprāt, kas ir iespējams priekš Tevis?
• Kādas pārmaiņas, tavuprāt, Tavā dzīvē ir notikušas pateicoties tieši jogai?
• Kas ir Tavs dziļākais iedvesmas avots?

Vēsturiski jogas prakse, tāpat kā citas garīgās macības, veica vien mūki, vientuļnieki un askēti bez ģimenes un laulības saitēm, taču mūsdienu pasaulē, lielākā daļa jogas praktiķu apvieno šīs divas -laicīgo un garīgo pasauli vienā, kas bieži vien nav nemaz tik viegli. Katrs no šiem skolotājiem, kas dalās ar savu stāstu šajā grāmatā, ir piedzīvojis grūtības un šķēršļus praksei, pie tiem varētu pierakstīt mazus bērnus, vīrus, sievas, skolniekus, vecākus, kas noveco, finansiālas problēmas, slimības, traumas, neirozes un depresijas. Lai cik jocīgi tas nešķistu, arī mūsu laicīgā dzīve un ikdiena, var likt lielus šķēršļus mūsu jogas praksei, tāpat kā jogas prakse spēj ietekmēt mūsu ikdienu, atiecības, laulību, un ne vienmēr tajā pozitīvākajā veidā.

Lasot dažādus jogu, mistiķu un citu “svēto” un “pārcilvēku” stāstus par paranormālām spējām un tamlīdzīgām lietām, mums skatījums uz garīgām praksēm var būt ļoti “rožains”, vai gluži pretēji, vērojot jau pieredzējušus jogas praktiķus un skolotājus darbībā, var rasties sajūta, ka es to nespēju, ka tas nav priekš manis, taču patiesībā pats svarīgākais jautājums, kas katram no mums ir jāuzdod sev, gan uzsākot jogot, gan citās dzīves situācijās ir sekojošs – ko es varu izdarīt šodien?  

Viens no skaudrākajiem bija stāsts par sievieti, kurai diagnosticēja vēzi.. Par spīti tam, ka viņa ilgstoši (vairāk kā 20 gadus!!!!)praktizēja jogu, ēda veselīgi un strādāja relatīvi mierīgu darbu bez stresa un pārdzīvojumiem. Tajā brīdī, viņa saprata, ka joga nesniedz nekādas garantijas! Nevienam no mums. Veselība, ilgs mūžs, skaists un spēcīgs ķermenis nav 100% garantēts visiem jogotājiem!

Un diezgan skaudra un sāpīga var būt šī atziņa pēc gadiem, ka tas, ko es biju iedomājies, nav piepildījies, ka pat pēc 25 gadiem aktīvas prakses, es nespēju levitēt, vai izstarot gaismu….jo citur taču tas tiek solīts…ja praktizēsi cītīgi Tu būsi skaists, vesels, gan fiziski, gan mentāli utt., solījumi birst kā no pārpilnības raga, bet vai tie piepildās?

Manuprāt, svarīgākais ir izbaudīt katras nodarbības pēcefektu, katras prakses nianses, būtību, savu ķermeni, elpu un to, ko mēs spējam šodien, ar savu ķermeni un prātu, nekā koncentrēties uz kaut kādiem iespējamiem sasniegumiem jeb cerēt, ka tad, kad es spēšu nostāties galvasstājā es būšu laimīgs, ir naivi, neveselīgi un visbiežāk atnes vien vilšanos.

Mani aizkustināja arī stāsts par jogas skolotāju, kas piedzimusi alkoholiķu ģimenē, un, lai “atslēgtos” no pārdzīvojumiem sāka lietot heroīnu un citas narkotiskās vielas. Kad viņa sāka vadīt jogu, viņa vēl aizvien “lietoja”…un viņas ārējā un publiskā dzīve nemaz nesakrita ar to, kas notiek viņas iekšējā pasaulē, taču, kad joga kļuva par viņas ikdienas praksi, viss mainījās…manuprāt, šī situācija ir pazīstama daudziem jogas skolotājiem….cik daudz no tā, ko Tu māci nodarbībās, ko lasi grāmatās, kam “tici” no sirds,  Tu spēj iemiesot savā dzīvē…cik daudz no teorijas, Tu ievies praksē? Un cik daudz vispār ir iespējams un vajadzīgs? Un kā šīs lomas “jogas skolotājs” un vienkārši es ikdienā sastopas, mijiedarbojas, attīstās gan atseviškī, gan kopā.

Mēs bieži uzdodam šo jautājumu – kā joga izmainīs mani un manu dzīvi, bet kā būtu, ja mēs paskatītos uz šo jautājumu no citas puses – kā mēs paši izmainām jogu?

Lai ko un cik ilgi mēs praktizējam, mēs vienalga būsim un paliksim mēs paši, ar savām vājībām, kaislībām, vēlmēm un emocijām. Šī grāmata vēlreiz nostiprināja manī pārliecību, cik svarīgs jebkurai praksei ir garīgais skolotājs.

Lai arī grāmata izdota jau pirms vairāk kā desmit gadiem, liecības par to vēl joprojām ir atrodamas amazon veikalā, un ir iespēja to pat iegādāties.

https://www.amazon.com/Will-Yoga-Meditation-Really-Change/dp/1580175090