Svaigēšana principi visdabiskākajā veidā sakrīt ar dalītās ēšanas principiem. Nepieciešams norādīt, ka jautājums par to, kā pareizi savietot produktus maltītēm, radās jau ļoti sen. Jau Avicenna savā „Traktātā par higiēnu” aizdomājās par dažādu produktu savietojamību: „Viena no līdzsvarotības daudzveidībām attiecas uz ēšanas režīmu un saskaņu ēdienam ar ēdienu. Pārkāpums tādā līdzsvarā ir sekojošs. Ja pēc lēni pārstrādājama ēdiena seko ātri pārstrādājams, tad pēdējais apsteidz iepriekšējā pārstrādi, kas nevirzās tālāk, jo kavē priekšā esošā lēni pārstrādājamā barība… Ēdiena lietošanas biežums tāpat attiecas uz barības līdzsvarošanu. Tas nozīmē, ka otru ēdienreizi vajadzētu iekārtot tad, kad ir jūtams dabisks izsalkums, bet ne gadījuma un slimīgs.”

Šeltona dalītās ēšanas teorija

Dalītās ēšanas principus daudz kardinālāk un precīzāk izstrādājis pazīstamais amerikāņu zinātnieks Herberts Šeltons, slavenās „veselības skolas” dibinātājs Teksasas štatā. Tieši šie principi likti pamatā daudz vēlākām atveseļošanas sistēmām.  Savā grāmatā „Pareiza barības produktu savietošana” Šeltons formulējis dažus pamatlikumus, pēc kuriem viņš piedāvāja vadīties, savietojot produktus ēdienreizei. „Cilvēku pārliecība par to, ka pareizs ir jebkuru produktu apvienojums, kurš mums patīk, ir pamatota uz aizspriedumiem vai aklu fantāziju,” apgalvo Šeltons.  Savas radītās teorijas principus Šeltons pamato fizioloģijas pētījumu sasniegumos. Pie tam viņš daudzkārtīgi atsaucas uz slavenā akadēmiķa I. P. Pavlova darbiem, kurš norādīja, ka „katram barības veidam ir nepieciešama barības pārstrādes dziedzeru specifiska aktivitāte”, ka barības pārstrādes sulas stiprums mainās atkarībā no barības īpašībām.

Mūsdienu zinātnieki ir pierādījuši, ka barības pārstrādes sulas ir sarežģītas, precīzi dabas „izstrādāti” šķidrumi. Barības pārstrādes sistēma ir lieliski sakārtota un pašā rūpīgākajā veidā pielāgota funkcionēšanai. Katram barības sakopojumam tiek ražotas atbilstošas pārstrādes sekrētu kombinācijas ar specifiskām īpašībām. Barības pārstrādes dziedzeri var būtiski izmainīt savas funkcijas ne tikai attiecībā uz izdalāmo sulu daudzumu, bet arī to īpašības. Dažādi produkti un barības pārstrādes dažādas stadijas pieprasa dažādu ūdens daudzumu, dažādu sārmu un skābju pakāpi, enzīmu koncentrāciju vai to pilnīgu neesamību.

Eksperimentāli Pavlovs parādīja, ka, barojot sunim maizi, pienu vai gaļu, parādās tā saucamā specifika – „piena”, „gaļas” vai „maizes” kuņģa dziedzeru sekrēcijas. Atšķirīgais kuņģa sulas raksturs, izdalīts noteiktam produktam, parāda organisma spēju pielāgot barības pārstrādes dziedzeru sekrēcijas darbību dažādiem ēdiena veidiem. Ogļūdeņražu ēdiens tiek apgādāts ar sulu, bagātu enzīmiem, kuri šķeļ ogļūdeņražus; olbaltumvielu ēdiens tiek apgādāts ar  sulu, bagātu enzīmiem, kuri šķeļ olbaltumvielas, utt. Sulas izmaiņas skar kā tās koncentrāciju, tā arī izdalīto daudzumu. Citiem vārdiem, kuņģis izdala viena veida sulu, kad mēs ēdam olbaltumvielām bagātu ēdienu.

Ēdienkartes sastādīšanā veseliem un slimiem cilvēkiem ir jārēķinās ar noteiktām fizioloģiskajām barības pārstrādes dziedzeru robežām, enzīmiem un sulām. Kad ir pieejami šie dati, mēs vienmēr varam izvēlēties diētu, kura būs atbilstoša barības pārstrādes dziedzeru darbam. Mēs gūstam veselību, spēku un citus labumus ne no tā, ko ēdam, bet no tā, ko organisms pārstrādā un uzņem. Netraucētu uzņemšanu var garantēt tikai tādā tad, ja mēs pasargājam kuņģi no nepareizas produktu saderības; ietekme ir arī mūsu garīgajam un fiziskajam stāvoklim, kurš traucē vai veicina barības pārstrādi. Kad mūsu kuņģa zarnu traktā notiek rūgšanas un gāžu izdalīšanās procesi, tad tas nespēj apgādāt organismu ar kalorijām un vitamīniem, kurus satur ēdiens.

Produktu saderības principi pēc Šeltona

Skābju un cietes savietojamība

  Noteikums nr. 1. nekad neēdiet ēdienu, kas vienlaicīgi satur ogļhidrātus un skābi!

Pierādīts, ka pat vāja skābe sagrauj ptialīnu –siekalu barības pārstrādes galveno fermentu. Bet ar ptialīna sagraušanu beidzas arī cietes pārstrāde.

Tādējādi, skābes daudzums, kuru satur tomāti, ogas, apelsīni, greipfrūti, citrusi, ananāsi, skābi āboli, skābas vīnogas un citi skābie augļi (kā arī skābenes, rabarberi, zaķskābenes, skābēti kāposti, dzērvenes un lapegles skujas), pietiekams, lai izmainītu siekalu ptialīnu un pārtrauktu cietes pārstrādi. Rezultātā kuņģa un zarnu traktā rodas rūgšanas process, kas bieži rada organisma saindēšanos.

Tātad centieties neēst maizi, kartupeļus, zirņus, pupas, banānus, dateles un citus ogļhidrātus saturošus produktus reizē ar citroniem, apelsīniem, greipfrūtiem, ananasiem, tomātiem, citiem gana skābiem augļiem. Skābu produktu ēšana ir ieteicama 15 – 30 minūtes pēc pamatēšanas.

Olbaltumvielu saderība ar ogļhidrātiem

Noteikums nr. 2. Izvairieties no olbaltumvielu un ogļhidrātu saturošu ēdienu vienlaicīgas lietošanas!

 Olbaltumvielu un ogļhidrātu (cietes un cukuru) uzņemšanas procesi mūsu organismā ir tik atšķirīgi, ka kopā kuņģī šīs vielas kļūst antagonisti.

Mūsu kuņģis izdala viena veida sulu, kad mēs ēdam cieti saturošu barību, un citu sulas veidu – kad ēdam olbaltumvielas saturošu barību. Produktam, kurš satur cietes un olbaltumvielu salikumu, kuņģis var viegli pielāgot savas sulas (attiecībā uz stiprumu un izdalīšanas laiku). Bet, kad vienā reizē tiek apēsti divi ēdieni ar dažādām barības pārstrādes īpatnībām, tad sulas pielāgošana kļūst neiespējama. Cietei vajadzīga sārmaina vide, bet olbaltumvielām – skāba. Kuņģī paaugstinātais skābes saturs ātri un pilnībā pārtrauc ogļhidrātu pārstrādi, kam seko rūgšana. Piemēram, ja vienlaicīgi apēd gaļu un maizi, tad gandrīz neitrālās kuņģa sulas vietā, kas nepieciešama maizes pārstrādei, sāk nekavējoties izdalīties sula ar augstas skābes saturu, un ogļhidrātu pārstrāde ātri izbeidzas.

Praksē viss iepriekš teiktais nozīmēs, ka putras, maize, kartupeļi un cits ogļhidrātu ēdiens ir jālieto atsevišķi no gaļas, olām, siera, riekstiem un cita olbaltumvielu ēdiena.

Īpašai produktu kategorijai ir jāpieskaita pākšaugi. Kā zināms, pākšaugi satur aptuveni 25% olbaltumvielu un 50% ogļhidrātu (ciete). Citiem vārdiem, pākšaugi ir barības kombinācija, kura līdzinās „maizei un gaļai”, divi komponenti ar dažādu uzņemšanas procesu. Laikā, kad pākšaugu ciete atrodas kuņģī, to olbaltumvielas iziet uzņemšanas procesu un pie īpaši labvēlīgu apstākļu neesamības rūgst, izdalot gāzes un toksīnus. Ne nejauši vairākums veselīgas ēšanas apoloģētu uzstāj uz pākšaugu izslēgšanu no barības raciona. Tas neattiecas uz zaļiem pākšaugiem, kuri satur maz cietes.

Olbaltumvielu saderība ar citām olbaltumvielām

Noteikums nr. 3. Ēdiet tikai ar vienām olbaltumvielām koncentrētu ēdienu vienā ēdienreizē!

Divas dažāda veida un dažāda sastāva olbaltumvielas, prasa barības pārstrādes dažādas sulas, pie tam dažādās koncentrācijās, izdalītas kuņģī dažādos laikos. Tas nozīmē, ka jāizslēdz tādi olbaltumvielu savietojumi kā gaļa un olas, gaļa un rieksti, olas un piens, olas un rieksti, siers un rieksti, piens un rieksti.

Pienu, ja to vispār lieto, labāk lietot atsevišķi.

Olbaltumvielu apkopojums ar taukiem

Noteikums nr. 4. Ēdiet olbaltumvielas un taukus dažādos laikos!

 Nevajadzētu vienlaicīgi ēst saldo krējumu, saldā krējuma sviestu, augu eļļu un gaļu, olas, sieru, riekstus un citas olbaltumvielas. Tauki ēdienā pazemina apetīti rosinošo sekrētu izdalīšanos, kuri izdalās kuņģī, mazina ķīmisko sekrēciju daudzumu, kuņģa dziedzeru aktivitāti, pazemina pepsīna un sālsskābes daudzumu kuņģa sulā, var pazemināt gandrīz divas reizes kuņģa tonusu. Tāds palēnināts process var turpināties divas vai vairāk stundu. Novērots, ka barības produkti, kuri satur iekšējos taukus, tādi kā rieksti, siers, piens, daudz ilgāk pārstrādājas nekā, olbaltumvielu produkti, kuros nav šo tauku.

Novērst tauku bremzējošo darbību uz olbaltumvielu pārstrādi, var lietojot kopā ar šiem produktiem lielu daudzumu zaļo dārzeņu.

Skābju saderība ar olbaltumvielām

Noteikums nr. 5. Ēdiet olbaltumvielas un skābes saturošu barību dažādos laikos!

 Apelsīnus, citronus, tomātus, ananāsus un u.c. nedrīkst ēst reizē ar gaļu, olām, sieru un riekstiem.

Akadēmiķis Pavlovs pierādīja skābju nelabvēlīgo ietekmi barības pārstrādē. Šeit runa ir par augļu skābēm, kā arī par galarezultāta skābēm (formentalīns). Šīs skābes aiztur kuņģa sulu, kas nepieciešama olbaltumvielu pārstrādei, kas rezultātā rada olbaltumvielu barības trūdēšanu un pūšanu.

No šī skatpunkta par sliktām kombinācijām var uzskatīt tikai izplatītākos salikumus, kā piens un apelsīnu sula, ananāss un gaļa, olas un apelsīnu sula. Nopietni kavē sālsskābes sekrēciju un olbaltumvielu uzņemšanu citrona sula, etiķis vai citas skābes, izmantotas kā piedevas salātiem ar olbaltumvielu sastāvdaļām.

Rieksti un svaigs siers gandrīz ir vienīgie olbaltumvielu produkti, kuri pietiekami lēni sadalās esošajos apstākļos, kaut gan to uzņemšana tāpat tiek kavēta.

Cukuru saderība ar cieti

Noteikums nr.6. Izvairieties no vienlaicīgas cukuru un cietes lietošanas!

Cietes pārstrāde parasti sākas mutē un neilgu laiku turpinās kuņģī. Cukuri netiek pakļauti pārstrādei ne mutē, ne kuņģī, bet tikai tievajā zarnā. Kad cukuri tiek lietoti atsevišķi, tie ātri nokļūst no kuņģa zarnu traktā. Kad cukuri tiek lietoti kopā ar ēdienu, tie kādu laiku tiek aizturēti kuņģī, gaidot, kamēr pārstrādāsies ēdiens. Tā kā tiem ir tendence ļoti ātri rūgt siltuma un mitruma apstākļos, kādi ir kuņģī, tāds ēšanas veids tikpat kā garantē skābo fermentāciju – rūgšanu.

Želejas, džemi, augļu konfektes, cukuri (baltais vai niedru, augļu vai piena), medus, melnais sīrups, sīrupi u.c., piedevas pīrāgiem, maizei, cepumiem, putrām un kartupeļiem izraisa rūgšanu kuņģī. Saldie augļi ar ogļhidrātiem tāpat rada rūgšanu. Tas pats attiecas uz maizi, kura satur dateles, rozīnes, vīģes.

Cukuru savietojums ar olbaltumvielām

Noteikums nr.7. Ēdiet cukurus un olbaltumvielas dažādos laikos!

Ne velti vecāki neļauj saviem bērniem ēst saldumus pirms ēdienrezēm – jebkuri cukuri, to skaitā sīrupi, saldie augļi, medu utt., rada bremzējošu ietekmi uz kuņģa sulas sekrēciju un kuņģa un zarnu sistēmas darbīgumu.

Zināms, ka cukuri nepakļaujas pārstrādei ne mutē, ne kuņģī, tie asimilējas zarnu traktā. Ja cukurus ēd vienus, tie ilgi nekavējas kuņģī un ātri nonāk zarnās. Bet, kad tos ēd kopā ar olbaltumvielām vai ogļhidrātiem bagātiem produktiem, tie paliek kuņģī ilgāku laiku, gaidot, kamēr tiks pārstrādāts cits ēdiens. Gaidot olbaltumvielu un ogļhidrātu pilnīgu pārstrādi, cukuri tiek pakļauti fermentācijai.

Barības pārstrādes laiks kuņģī

Šis rādītājs svaigēdājiem nav mazsvarīgs faktors ēdienkartes raciona sastādīšanā. No tā ir atkarīgs, cik ātri cilvēks kļūst izsalcis, cik liels barības daudzums viņam nepieciešams kārtējai maltītei. Īpaši tas attiecas uz monotrofās ēšanas piekritējiem, kuri lieto tikai vienu jebkādu produktu kārtējās ēdienreizes laikā.

Atsevišķu produktu un produktu kombināciju pārstrādes laiks kuņģī var būt ļoti atšķirīgs. No vienas puses, tas ir atkarīgs no veida un pārtikas daudzuma, kuru apēd, bet no otras puse – barības pārstrādes sistēmas spēkiem. Veselam cilvēkam kā labākā tukša kuņģa pazīme ir dabīgais izsalkums.

Ogļhidrātus saturošie produkti kuņģī aizturas pavisam neilgi, par cik tur tiek pārstrādāts tikai neliels daudzums olbaltumvielu un tauku, kurus tie satur. Kā likums, tas attiecas uz augļiem, kuri pārsvarā sastāv no ūdens un vienkārša cukura. Atkarībā no apēsto augļu daudzuma pēc 20-60 minūtēm kuņģis atkal ir tukšs, pie noteikuma, ka arī pirms ēšanas viņš bija tukšs, un tika apēsti tikai augļi. Banāni tiek pārstrādāti ilgāk, kā sulīgi ūdeņainie augļi. Tas pats attiecas uz žāvētajiem augļiem. Augļu sulas, iedzertas tukšā kuņģī, pamet to pēc 20-30 minūtēm. Avokado, lietoti monotrofi tukšā kuņģī, tiek pārstrādāti 1-2 stundas, jo tie satur lielāku tauku daudzumu.

Ja jūs ēdat tikai dārzeņus bez piedevām, tie pārstrādājas tik pat ātri, kā augļi. Bet, ja jūs esat pieraduši pie viņiem pievienot augu eļļu, viņi pārstrādāsies nedaudz ilgāk. Salāti no dažādiem dārzeņiem bez augu eļļas pārstrādājas aptuveni stundu. Ja tie ir ar eļļu, vajag rēķināties jau ar divām vai trijām stundām, īpaši tajos gadījumos, kad jūs ēdat ogļhidrātu sakņaugus (piemēram, burkānus) ar olīvām.

Olbaltumvielas saturošie produkti paliek kuņģī nedaudz ilgāk kā ogļhidrāti. Visilgāk pārstrādājas tauki, jo vairāk tāpēc, ka lielākā daļa taukiem bagāto produktu satur arī olbaltumvielas.

Rieksti un sēklas

Par šiem produktiem jārunā īpaši. Jau esat pazīstami ar jēdzienu dzīvības enerģija, piemītošu visiem barības produktiem. Vieni produkti pārvalda tādas enerģijas lielas rezerves, citi – mazākas. Jo lielāku dzīvības enerģiju iekļauj produkts un jo lielāku „celtniecības spēku” tas pārvalda, jo sliktāk savietojas ar jebkuriem produktiem. Pirmkārt tas attiecas uz svaigiem riekstiem un sēkliņām, visa veida diedzētiem graudiem un graudiem līdzīgām diedzētām sēklām (linsēklas, griķi, zirņi utt.)  Vienosimies, ka visvērtīgāk ir katru no šiem produktiem lietot kā patstāvīgu ēdienu, nevis dažādās kombinācijās. Ja jūs vēl neesat gatavs solim, centieties ievērot šādas kombinācijas:

• svaigi rieksti un sēkliņas ar augļiem;
• svaigi rieksti un sēkliņas ar dārzeņiem;
• svaigi diedzēti graudi ar olīveļļu.

Nevajadzētu lietot šos produktus citās kombinācijās. Pierādīts, ja mēs dienā ēdam riekstus un diedzētus graudus, pat ar 4 – 6 stundu pauzi, tad kuņģī rodas spēcīgs saspringums, kurš var radīt kuņģa mikrofloras bojāšanos un kuņģa sēnīšu attīstīšanos. Starp šo produktu ēdienreizēm ir jābūt kaut vai vienai „neitralizējošas” pārtikas ēdienreizei. Ja jūs gribat apēst šos produktus vienu aiz otra, bez starp ēdiena, tad pauzei starp tiem ir jābūt ne mazākai par 15 stundām. Ja jūs ēdat diedzētus graudus vakarā, tad riekstus un sēkliņas drīkst ēst tikai nākamās dienas pusdienlaikā

Aptuvena ēdienkarte ar uzskatāmiem dalītās ēšanas principie Ņemot vērā šos salikumus, piedāvājam ikdienas dalītās ēšanas shēmu.

Brokastis

•  Augļi. Var izmantot jebkuru sezonas augli. Vēlams ēst ne vairāk par trīs augļu veidiem vienā ēdienreizē (piemēram, vīnogas, gatavi banāni, āboli).
• Labāk brokastīs augļus ēst pamīšus pēc to skābuma pakāpes: šodien, piemēram, jūs ēdat skābus augļus, bet rīt – saldus.
• Meloņu sezonā brokastis var gatavot tikai no melonēm.
•  Ideālas brokastis ziemā – vīnogas, vīģes, bumbieri. Šajā laikā svaigos augļus var aizvietot ar žāvētajiem – vīģēm, datelēm, rozīnēm, melnajām plūmēm utt.

Pusdienošana

            Dārzeņu salāti (bez tomātiem), viens vārīts svaigs dārzenis un ogļhidrātu produkts.

Vakariņas

            Liela salātu porcija no svaigiem dārzeņiem. Ja salātos iekļauj riekstus vai lauku sieru, var tikt izmantoti arī tomāti. Divi vārīti dārzeņi, kas nesatur ogļhidrātus un olbaltumvielu produkts.

Dabiska pāreja uz veselīgu barošanos

Pierašanas procesā pie jaunās barošanās jūs sajutīsiet, kā pati no sevis atkrīt prasība pēc produktiem, kurus nevar nosaukt par derīgiem. Jūs ievērosiet, ka nevajadzīga kļūst jebkura eļļa, vēl jo vairāk tas nav ēdiens kā tāds, bet piedeva ierastajiem ēdieniem. Ja bez eļļas nevarat kaut ko apēst, tātad organismam tas nav vajadzīgs. Ja organismam ir vajadzīgi tauki, tos var sintezēt no olbaltumvielām un ogļhidrātiem.

Pamazām lieka kļūst maize, zupas. Visu, kas ir zupā, var lietot ar daudz lielāku labumu atsevišķi. Taisnība, pie tā nonāk ne uzreiz, bet izejot dārzeņu salātu etapu.

Ja jūs pagaidām nevarat iztikt bez gaļas, nomainiet desu un kotletes ar vārītu (bet ne ceptu!) gaļu un zivīm. Bet atcerieties – tā ir jālieto bez piedevām. Piedevas labāk apēst citā reizē – kā patstāvīgu ēdienu. Ieklausieties sava organisma vajadzībās – organisms pateiks, kas tam vairāk patīk – griķu vai kviešu putra, bet varbūt tie būs diedzēti kvieši. Kas attiecas uz riekstiem, augļiem, melonēm, arbūziem, tad tie tāpat jau visbiežāk tiek lietoti atsevišķi.

Saderīgo produktu sortiments sagādā grūtības tikai pašā sākumā, bet pēc tam tas ātri paplašinās un pārstāj būt problēma. Centieties, lai dažādie produkti nesajaucas kuņģī, dodiet vairāk laika to pārstrādei. Ja esat izsalcis, jūs ēdīsiet ar lielu labpatiku, kas kļūs par labāku barības uzņemšanas iemeslu, tās izmantošanas koeficenta paaugstināšanu. Ar laiku jums pilnībā pietiks ar divreizēju ēšanu, bet dažreiz arī ar vienu reizi. Atcerieties: dalītā ēšana – tas nav sastindzis režīms, bet dabisks process pakāpeniskai organisma pilnveidošanai!

Starp citu, dalītā ēšana īpaši labvēlīga ir bērniem. Tā palīdzēs atvairīt daudzas bērnu slimības, izstrādāt ieradumus, kuri kļūs par aizsargu civilizācijas negatīvajām ietekmēm, formēs veselības pamatu un veselīgu dzīvesveidu.

Avots: Jūlija Popova, “Dzīvais ēdiens. Svaigēšana – zāles pret daudzām slimībām.”

Foto: Flickr, Anna Verdina