Buda mācīja ceļu uz apgaismību daudzos atšķirīgos veidos, izejot no jūtošo būtņu spējām un kapacitātes. Lai sniegtu savas augstākās mācības, kuras mēs pazīstam kā Tantrajānu vai Vadžrajānu, viņš manifestēja savā ezotēriskajā aspektā kā Vadžradāra. Tantrajāna ir ātrākais ceļš uz pilnu apgaismību.
Saskaņā ar Budas galvenajām mācībām – Sutrajānu, iekāre ir cilvēcisko būtņu galvenais problēmu avots, tāpēc no tās ir jāizvairās. Balstoties uz Tantrajānu, šī pati iekāre var tikt izmantota ceļā uz apgaismību. Balstoties uz spēcīgu atteikšanās praksi, patiesu un dziļu bodičittas līdzjūtību, un pareizu tukšuma izpratni, dziļā koncertēšanās Samadhi meditācijas laikā savieno to ar viedumu, kas realizē tukšumu. Beidzot tas izraisa vienlaicīgi radušos lielās svētlaimes viedumu, kas attiecīgi ved uz apgaismību.
Tantrā mēs strādājam ar kaisli, nevis ar sāpēm. Persona, kura ir kvalificēta mācīt tantru spēj tikt galā ar baudu, spēj izbaudīt baudu bez kontroles zaudēšanas, lai izmantotu to. Tā ir galvenā tantriskās personas svarīgākā īpašība. Tantra nestrādā tiem cilvēkiem, kas ir nožēlojami, jo viņiem nav baudas resursa, ko varētu izmantot.
Tantriskā praksē, mēs strādājam ar mūsu pašu cilvēka ķermeņa enerģiju. Šis resurss sastāv no sešiem faktoriem: 4 elementiem: zeme, ūdens, uguns un gaiss, mūsu smalkās nervu sistēmas kanāliem un svētlaimīgiem kundalīni pilieniem, kas eksistē kanālos. Cilvēka ķermenis ir kā zelta raktuves tantrā. Tas ir mūsu vērtīgākais īpašums. Tas, kas mums ir vajadzīgs ir prasmīga metode, lai izmantotu šo spēcīgo enerģiju kā dzinējspēku, lai mēs varētu sasniegt ne tikai aizvien vairāk apmierinājuma savā ikdienas dzīvē, bet galu galā arī pilnu apgaismību. Tas, kas mums ir jāpraktizē, ir iekšējā uguns.
Iekšējā uguns ir pirmais priekšmets Tantriskās prakses mācībās, ko zinām ar nosaukumu 6 Naropas Jogas. Pārējās ir: iluzorā ķermeņa joga, tīrās gaismas joga, apziņas pārnešana, ieiešana citā ķermenī, un vidusstāvoklis jeb Bardo.
Tibetiski mēs sakām, ka iekšējā uguns ir lam kyi mang – do, pamatu pamats. Tas ir pamats, lai realizētu iluzoru un tīrās gaismas ķermeni. Šīs realizācijas ir svarīgas visām noslēgumu stadijas tantras praksēm. Īsumā, lai sasniegtu apgaismību mēs izmantojam iekšējās uguns praksi, lai veicinātu visa gaisa jeb visas mūsu ķermeņa vitālās enerģijas ieplūšanu, stabilizēšanos un uzsūkšanos mūsu smalkās nervu sistēmas centrālajā kanālā. Tas noved pie vienlaicīgi radušās lielās svētlaimes. Šī svētlaime, kas nav sentimentāla bauda, bet dziļa pieredze ārpus mūsu parastās iztēles, tad tiek savienota ar viedumu, kas izprot tukšumu procesā, kas beigās noved pie tīrās gaismas vieduma, un galu galā pie apgaismības.
Iekšējā uguns Tibetiski ir tummo, un tā literārā nozīme ir „drosmīga sieviete”. Tum nozīmē drosmi jeb drošsirdību, bet mo tibetiešu gramatikā lieto kā sieviešu modifikatoru, kas atspoguļo nedualitātes gudrību. Tummo ir drošsirdīgs, jo iznīcina visus maldus un māņticību un sieviete tāpēc, ka tas ļauj mūsu smalkākajam apziņas līmenim realizēt vienlaicīgi dzimušo lielo svētlaimes viedumu. Tas ir tantriskās prakses būtiskākais mērķis, un iekšējā uguns var palīdzēt mums to sasniegt.
Iekšējās uguns meditācija patiesi der rietumnieku prātiem, jo rietumniekiem patīk strādāt ar materiālu, ar enerģiju. Jums patīk spēlēties ar to, salabot to, mainīt to, manipulēt ar to. Ar iekšējo uguni jūs darāt visas šīs lietas. Taču atšķirība ir tā, ka jūs spēlējaties ar savu iekšējo uguni, savu baudas avotu.
Tāpat, rietumniekiem patīk tūlītējs apmierinājums. Tas ir tas, ko jūs sagaidāt. Iekšējā uguns sniedz jums arī to. Tas ir tiešais ceļš uz apgaismību, par kuru jūs noteikti esat dzirdējuši. Tas ir ļoti vienkāršs process: ļoti praktisks, ļoti zinātnisks un ļoti loģisks. Jums nav jātic, ka iekšējā uguns sniedz baudu, lai tas strādātu. Jūs vienkārši veicat praksi un iegūstat rezultātus.
Lam-rim, pakāpeniskais ceļš uz apgaismību, sniedz apmierinājumu daudz reliģiskākā veidā; iekšējā uguns ir daudz zinātniskāka pieeja, jo tā realizācija patiesībā nav atkarīga no mūsu reliģiskās pārliecības. Ja tu darbojies, pieredze rodas automātiski. Nekādas paražas vai rituāli nav vajadzīgi. Ar iekšējo uguni, tu darbojies tieši ar savu iekšējo realitāti, tu vienkārši palielini kundalīni un siltuma enerģijas, kas tev jau ir, spēku. Tas ir pārsteidzošo spēcīgi, kā vulkāns, kas izlaužas no jums.
Lam-rim metodes un filozofija ir izklāstīta intelektuāli un līdz kaut kādai robežai jūs varat būt intelektuāli pārliecināti. Bet šī pārliecība ir kā mākonis debesīs. Kamēr tas tur ir, jūsu garīgā prakse ir spēcīga, bet kad mākonis pazūd, jūs zaudējat drosmi un jūsu prakse kļūst vāja.
Iekšējā uguns ir īsta šokolāde! Pat, ja jums ir grūtības sasniegt rezultātus ar citām meditācijas metodēm, iekšējā uguns ir jūtīgs, ātrs veids kā pārliecināties par savu progresu. Tas jūs pārsteigs. Kad jūs to praktizēsit jūs domāsiet: „Kas gan vel man ir vajadzīgs? Šis ir vienīgais ceļš.” Citas prakses liksies kā otrais ātrums. Sutrajāna izskaidro detalizētas meditācijas tehnikas, lai attīstītu dziļu samadhi, taču tas ir nieks salīdzinājumā ar iekšējās uguns meditāciju, kas sniedz neduālisma vieduma eksploziju, svētlaimes eksploziju. Koncentrēšanās uz sajūtām vai pat Budu ir lieliska, bet tas nevar jūs aizvest uz augstākām lielās svētlaimes vieduma realizācijām.
Iekšējā uguns ir kā galvenās durvis, kas ved uz simtiem dārgumu māju kompleksu. Viss nepieciešamais lai magnetizētu realizācijas ir tur. Tā kā tas iekļūst mūsu ķermeņa universa pašā centrā, tas ir ļoti jūtīgs uz realizāciju radīšanu. Faktiski, māņticīgais, konceptualizējošais prāts nespēj saskaitīt realizācijas, ko rada iekšējā uguns. Tā ir slepenā atslēga, kas atver tev visas realizācijas.
Pat, ja tu spētu palikt samadhi meditācijā 24h divdesmit dienas , Milarepa tev veiktu „Tas neko nenozīmē! Tas nav nekas. Tas nav salīdzināms ar manu iekšējās uguns meditāciju.” Šādi viņš atbildēja Gampopam viņu pirmās tikšanās laikā, pēc tam, kad Gampopa bija aprakstījis savu meditācijas pieredzi. Ir jābūt iemeslam, kāpēc Milarepa šādi teica. Viņš nenodarbojās ar propogandu, pārspīlējot iekšējās uguns spēku. Viņam nepiemita neobjektivitāte un viņš bija atteicies no visas pasaulīgās sacenšanās. Milarepa vienkārši teica to, ka pat paliekšana vairākas dienas dziļā, netraucētā samadhi meditācijā, salīdzinoši ir nieks, ja to pielīdzina iekšējās uguns meditācijai. Iekšējā uguns ir nesalīdzināma.
Mums ir ļoti nepieciešama tantras prakse mūsdienās, jo ir tik daudz maldu un traucējumu. Labas lietas notiek mūsu dzīvē, bet arī daudz sliktu lietu notiek, un mums ir nepieciešama iekšējās uguns atomu enerģija, lai izspridzinātu mūs ārā no šī apmulsuma. Faktiski, bez tantras prakses, apgaismība nav iespējama.
Iesākumā jūsu iekšējās uguns meditācija var nešķist veiksmīga. Jūs varat piedzīvot pat negatīvu reakciju, kā, piemēram, karstuma eksploziju, kas izmērcē ķermeni ar sviedriem. Un tomēr, es ticu, ka pat neideāls rezultāts kā šis joprojām ir nozīmīgs, jo parāda tava prāta spēku.
Ir teikts, ka jebkurš var veikt iekšējās uguns meditāciju. Ja jūs to nekad neesat veikuši, tā var šķist sarežģīta, bet patiesībā tā ir vienkārša. Tu vari domāt – „Kā es varu šādi meditēt? Es neesmu nekāds lieliskais meditētājs. Jebkurā gadījumā es esmu radījis tik daudz negatīvas karmas, kā es varu veikt šādas advancētas prakses kā šī?” Atmetiet visas šīs domas! Jūs nekad nezināt, ko jūs spējat! Jūs nevar vienmēr saskatīt savu potenciālu. Iespējams iepriekšējā dzīvē jūs daudz meditējāt. Tagad jūsu prāts var būt pilnībā iztraucēts, bet kādu dienu jūsu potenciāls pēkšņi nobriedīs, un jūs spēsiet meditēt. Paskatieties uz Milarepu. Es šaubos, ka jūs esat radījuši lielāku negatīvo karmu kā viņš. Kad viņš bija jauns, viņš nogalināja daudzus cilvēkus, taču sava iekšējā spēka dēļ, viņš spēja attīstīt perfektu atsacīšanos, perfektu Bodičitu, perfektus pareizus uzskatus, perfektas 6 Naropas Jogas. Viņš atvadījās no Samsāras.
Milarepa ir labs piemērs mums visiem. Paskatieties apkārt, pasaulē. Dažreiz tie, kas ir veiksmīgi samsaras radīšanā, kas rada spēcīgu negativitāti, var būt arī veiksmīgi atbrīvošanās sasniegšanā. No otras puses, tie, kas nav veiksmīgi samsārā, nevar būt veiksmīgi atbrīvošanās procesā. Tas, ko es vēlos pateikt, ir tas, ka mēs nekad nezinām, uz ko esam spējīgi. Esiet drosmīgi! Mēģiniet cik daudz vien iespējams veikt iekšējās uguns meditāciju. Pat, ja neesat pilnībā veiksmīgi, jūs vismaz iegūsiet kādu pieredzi un tas būs pietiekami labi.
Veltīsim savu enerģiju visām jūtošām būtnēm, lūgsim, lai tie aktualizē tantras esenci un atklāj viņu pašu nepārspējamo svētlaimes un nedualitātes vieduma savienību. Veltīšana ir svarīga. Tas nav tikai tibetiešu rituāls. Radot pozitīvās enerģijas atmosfēru mūsu prātā, mēs radām apņemšanos dalīties tajā ar citiem.
Domājiet: „Tagad un visu atlikušo mūžu, es izbaudīšu sevi cik vien spēšu un centīšos radīt labas situācijas ap sevi, dodot citiem sevi labāko, savas dievišķās īpašības un svētlaimes enerģiju. Lai šis baudpilnais brīdis aizved mūs uz priekpilnām realizācijām nākotnē.”
Fragments no Lama Yeshe grāmatas: „The Bliss of Inner Fire. Heart practise of 6 yogas of Naropa.”
Tulkoja Kristīne Somere
