To, cik unikāli un atšķirīgi mēs esam, uzsver daudzi. Pat, ja mums ir dvīņu masa vai brālis, mēs nekad neesam pilnīgi vienādi jeb identiski ne tikai vizuāli, bet arī šūnu līmenī. Jau no mazotnes to, ka esam atšķirīgi mums mēģina iemācīt vecāki un, ja paveicas, to atgādina arī skolā, taču kaut kāda ziņā paskatoties apkārt , šķiet, ka mūsdienās šī doma ir mazliet pazudusi no apvāršņa, jo visur var izlasīt dažādus padomus par to, kā labāk dzīvot, ko labāk ēst, ko vilkt mugurā, kādu kosmētiku lietot, cik daudz ūdens dienas laikā jāizdzer, kā labāk vingroties un jogot, lai mūžam būtu jauns utt.

Protams, dalīties ar savu pieredzi ir forši, daudziem patīk to darīt. To vidū arī man, un nenoliegšu tieši citu personiskā pieredze ir tas, kas sniedz citādāku skatījumu uz lietām un izpratni par to, ka vienam tas strāda, citiem nē un, ka nav garantijas par to, ka citu pieredze ir tas, kas man ir vislabākais, jo ka nekā katram ir jāveido savs stāsts, balstīts uz konkrēti sava ķermeņa un prāta vajadzībām un spējām. Citu pieredze un padomi ir tikai tādi kā ceļa radītāji, kas var palīdzēt, taču nevajadzētu uz tiem 100% paļauties, izslēdzot savu intuīciju un 6.prātu.

Tas attiecas arī uz ķermeņa fiziskajām praksēm, konkrētāk jogu. Jūsu skolotājam/ skolotājiem katram ir sava pieredze un zināšanas, no kurām vadoties, viņi māca jogu un attiecīgi šī viņu pieredze un personiskā prakse ir tas, kas nosaka, cik spēcīgas ir viņu zināšanas, taču to, vai tas var jums noderēt un palīdzēt, nezina neviens. Tas ir jāsajūt jums pašiem. Nekur nav teikts, ka tad, ja jūsu skolotājs mēnesi pildot konkrētu āsanu secību, apsēdās lotosa pozā vai pilna špagatā, jūs spēsiet izdarīt to pašu, pat tad, ja pilnībā nokopēsiet viņa pozu secību un ēdienkarti. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs visi esam unikāli un atšķirīgi, ne tikai mentāli, bet galvenokārt, jau fiziski, un tieši tāda ir arī mūsu joga. Tieši tādai ir jābūt arī mūsu jogas praksei. Citādākai, jo tā ir tikai un vienīgi mūsu ķermeņa prakse.

Reizēm šķiet, ka gribam, lai mūsu vietā citi izdomā vai pasaka priekšā, ko ēst, ko vilkt mugurā, ko darīt, ko nedarīt, it kā pašiem savu domu un ideju vairs nebūtu….it kā mēs negribētu uzņemties atbildību par to, ko darām, par lēmumiem, ko pieņemam, jo ir taču vieglāk vienmēr vainot kādu citu…

Grāmatā  YOUR BODY, YOUR YOGA šī mūsu ķermeņa unikalitāte ir pati galvenā doma, kas tiek uzturēta katrā nodaļā, jau sākot ar pašu pirmo. Tā kā man šī informācija šķiet ļoti nozīmīga un pietiekami svarīga, lai ar to dalītos, es esmu iztulkojusi nelielu daļu no pirmās nodaļas, kurā runā tieši par šo cilvēka fiziskā  ķermeņa unikalitātes faktoru.

Ceru, ka arī jums, neatkarīgi no tā, vai esat jogas pasniedzējs vai skolnieks, šī informācija noderēs.

Fragments no Bernie Clark grāmatas, YOUR BODY YOUR YOGA., 5.-6.lpp.

“Tu esi unikāls! Šie trīs vārdi izsaka kaut ko neaptveramu. Visā pasaulē nav neviena tāda paša kā Tu. Tu neesi “vidējais” un Tu neesi “normālais”- neviens patiesībā nav parasts, normāls vai vidējs. Iespējams Tev un citiem cilvēkiem ir līdzīgas pazīmes un iezīmes; iespējams Tu tāpat kā miljoniem cilvēku visā pasaulē valkā M izmēra t-kreklu, vai Tev ir tāds pats apavu izmērs kā Taviem brāļiem un māsām, bet patiesībā Tu esi pilnīgi atšķirīgs. Tu esi veidots no identiskas formas protoniem, neitroniem un elektroniem, tāpat kā citi cilvēki, ko Tu pazīsti. Bet kad Tu pēti savu ķermeni, to, kā šīs daudzās atsevišķās daļiņas sanāk kopā, lai veidotu tevi, Tu redzi, ka Tu esi pilnībā unikāls un neatkārtojams.

Padomā, ko tas nozīmē: ja Tu esi pilnībā unikāls, tad tas, kas Tev ir nepieciešams,lai būtu laimīgs un vesels, pilnībā atšķirsies no tā, kas vajadzigs citam cilvēkam. Rodžers Vilijams (Roger Williams), zinātnieks, autors un vitamīna B5 atklājējs, ieviesa terminu “bioķīmiskā individualitāte, lai paskaidrotu, cik atšķirīgas cilvēciskaā būtnes ir viena no otras.  Tieši šī variācija  ir tā, kas rada atšķirību, kad mēs sākam pētīt, kas uztur mūs veselus un laimīgus, un kas padara slimus un depresīvus. Cilvēku atsķirība un unikalitāte ir tikusi ignorēta gan medicīnā, gan fitnesa pasaulē (arī jogas industrijā), un šo kļūdu Viljams un citi zinātnieki mēģināja labot.

18.gs ārsts, Parry bija teicis: “Ir daudz svarīgāk zināt, kādam pacientam ir slimība, kā tas, ar ko pacients slimo.” Mēs varam to pārfrāzēt arī attiecībā uz jogu: “Ir daudz svarīgāk zināt, kāds cilvēks spēj konkrēto jogas pozu veikt, kā zināt, kuru konkrēto pozu skolnieks šobrīd veic.“

Sniedzot padomu par to, kā labāk sagatavot elites sportistu, medicīniskā pētnieks, Stuart McGill, kas koncentrējies uz muguras lejas daļas slimībām un problēmam, uzsver: “Katram cilvēkam ir atšķirīgas ķermeņa segmenta garuma proporcijas, muskuļu garums, proporcijas starp muskuļiem un saitēm un cīpslām, nervu vadīšanas ātrums, audu izturība utt. Liekot sportistam strādāt pēc stereotipiski “ideālas” tehnikas, bieži atturēs sportistu no sava pilnā potenciāla sasniegšanas.”

Zīmējumi 1.1 un 1.2 parāda to, kā mūsu unikalitāte ieteikmē mūsu jogas pozas, un to izpildi.

Zīmējums 1.1.

Sievietei pa labi (b) kaulu novietojums ceļgalos ir atšķirīgs, tas rada iespaidu, ka kājas ir līkas. Gurnu rotācija ir uz ārpusi, kas liek pēdām būs izgrieztām uz āru. Sievietei pat kreisi (a) gurnu rotācija ir uz iekšu un kājas ir taisnākas.

(Lūk daži piemēri, kā var būt veidotas cilvēka kājas, izejot no kaulu novietojuma, garuma  utt. Katrs no tiem ietekmē jogas pozu izpildi un nosaka to, vai mēs kādu pozu spējam vai nespējam veikt.)

Zīmējums 1.2

Atsķirības mūsu kāju un kaulu formās ietekmē ne tikai mūsu vizuālo izskatu, bet arī spēju veikt konkrētas jogas pozas. Sievietei pa labi ir daudz vieglāk pietuvināt ceļgalus grīdai Tauriņa pozā (Baddhakonasana), kā sievieti pa kreisi.

Tāpat kā nevienam nav tāds pats zobu modelis kā Tev, nevienam nav arī Tava kaulu struktūra vai Tavs mugurkauls, vai lūpas. Tad kāpēc, tikai tāpēc, ka citi kaut ko var, Tev šķiet, ka Tev tas ir jāspēj? Vai kāpēc, redzot, ka kāds cits cieš neveiksmi, Tev šķiet, ka arī Tu to nevarēsi? Ir lietas, ko Tu spēj jau tagad, un ir lietas, kuras Tu varēsi izdarīt pēc kāda laika, un ir lietas, kuras Tu nespēsi veikt nekad! Tā nav Tavu spēju kritizēšana, vai refleksija par tavu personību, vai kaut kas, ko steidzami jālabo. Tā vienkārši ir Tavas eksistences realitāte.

Padomā par veidiem, kā mēs varam tikt “nomērīti”, augums, svars, izglītība, ienākumu līmenis, vecums, ģimenes lielums, dzimšanas vieta, asinsspiediens, sirds ritms, mūsu roku garums attiecībā pret mugurkaulu…tā mēs varam turpināt vēl un vēl. Ikvienā no šīm kategorijām, Tu vari iekļūt “vidējā- normālā” grupā, kas nozīme, ka Tev ir vidējs augums vai svars, bet kad Tu pievieno savu asins ķīmiju, personību, diētu, dzīvesveidu, darbu, ķermeņa izmēru utt, tad secināsi, ka esi tālu no “vidējā normālā”. Tas nozīmē, ka tas, kas parasti strāda priekš “vidējā” cilvēka, kurš patiesība neeksistē, var nestrādāt priekš Tevis.”

Mums ir jāatceras sava unikalitāte un tieši balstoties uz to, jāpieņem lēmumu un jārīkojas. Vispārēji padomi un citu personiskā pieredze nav nekas slikts, tas paplašina redzesloku un sniedz mums informāciju, taču nepaļausimies tikai uz to.

Foto: http://with-yinyoga.com

Zīmējumi no grāmatas.