Galvenais vēdiskās arhitektūras jeb vastu noteikums telpai, kurā tiks veiktas garīgās prakses ir Ziemeļ – austrumu vai austrumu debespuse. Resektīvi, telpa atrodas mājas ZA vai A stūrī. Turklāt, arī pašā telpā visam ir jābūt orientētam uz Austrumiem.
Piemēram, ja zālē vai istabā, kur jūs nodarbojaties ar jogu, jūs esat novietojuši kādu dievības statuju, piemēram Ganešu vai Nataradžu, tad to ir jānovieto pie Austrumu sienas. Lai to izdarītu, protams, ir jāpieliek pie sienas plauktiņš vai galdiņš, jo uz grīdas dievību statujas neliek, jo pirmkārt, tur to būs grūti ievērot, otrkārt, to būs viegli paspert, apgāzt ar kājām, vai uzkrist tai virsū. Tas, kas nav uzkritis uz Ganešu no plecu stājas, tas nezina, cik tas ir sāpīgi!!!
Tas pats attiecas uz dažādu skolotāju un meistaru fotogrāfijām, gan tiem, kas vēl dzīvi, gan tiem, kas jau aizsaulē. Ja esat nolēmuši savā mājā novietot sava skolotāja fotogrāfiju, tad lieciet to pie austrumu sienas, vai ziemeļu sienas. Virziens uz austrumiem attiecas “uz zināšanām”, bet uz ziemeļu “uz skolotāju”, tā kā abi varianti būs piemēroti.
Tas ir loģiski arī tāpēc, ka atrisina jautājumu par šavāsanu: “Uz kuru pusi ar galvu nogulties šavāsanā!?”. Indieši saka, ka vienozīmīgi ar galvu ir jāguļ pret altāri, skolotāju, viņu bildēm, pret jogas instruktoru (ja runa ir par grupu nodarbībām zālē). Pat, ja mēs atmetam domu par paklanīšanos skolotājam un saviem guru fotogrāfijā, tad cieņas jautājums vienmēr ir spēkā, un, ja mēs pret kaut ko izturamies ar cieņu, tad pret to nenogulsimies ar dibenu vai kājām, vai ne?
Protams, nebūtu jāaizraujas arī ar fanātismu šajā jautājumā, jo, ja atnāksiet uz nodarbību un nogulsieties nepareizi, vienas stundas laikā visa jūsu labā karma, protams, nesadegs. Taču jāņem vērā, ka šīs zināšanas, kuras agrāk jogiem nebija, tagad ir pilnīga ikdiena praktizētājiem, tāpēc jau sāk parādīties negatīva attieksme pret tiem, kas apguļas šavāsanā “nepareizi”. Šādā gadījumā jums kāds var laipni, vai ne visai laipni, aizrādīt.
Ļoti labvēlīgi ir istabu iekārtot piramīdas vai kupola formā. Es pats drošvien par šādu padomu pasmietos, ja vien nebūtu kādu laiku praktizējies istabā ar piramīdveidīgiem griestiem. Pozitīvs efekts uz praksi bija ļoti ievērojams. Piebildīšu, ka šis moments vastu netiek atrunāts, tā ir tikai mana personiskā pieredze un ieteikumi. Arī dabīgie materiāli, kā piemēram koks, ļoti pozitīvi ietekmē praksi.
Semināru un nometņu laikā, bieži vien gadās tā, ka jogas zālē kāds arī nakšņo. Tas nav ļoti labvēlīgi. Ne pašai zālei, ne cilvēkam. Var rādīties ļoti savādi sapņi, kuri jums vēl pēc tam ilgi paliks atmiņā. Un vispār, enerģija jogas zālei nu nemaz nav piemērota gulēšanai un miegam.
Ja iespējams, nevajag ar jogu nodarboties tajā pat istabā, kur jūs guļat, labāk, lai tā ir bibliotēka, darba kabinets vai atpūtas istaba, ja vispār ir kaut kāda izvēle. Ideālā variantā, ir jābūt atsevišķai telpai priekš garīgām praksēm. Tas ir viens no labākajiem aspektiem, kāpēc jogot studijā, jo telpas ir īpaši izveidotas un piemērotas jogas nodarbībām. Un nekam citam. Tas nozīmē, ka šajā telpā nevajadzētu arī ēst un dzert.
Taču pēc vastu zināšanām, jogas zālē nodarbību laikā ir labi turēt ūdeni, jo tas “uzlādēsies”. Tas nozīmē, ka jogas zālē var novietot trauku ar ūdeni, vai blakus paklājiņam ūdens pudeli. Cita lieta, ja jūs netievējat, tad 2 ar pusi stundas pirms jogas nodarbības labāk ne dzert, ne ēst. Gan enerģētiskais efekts būs lielāks, gan pašiem būs vieglāk kustēties.
Skapji vai plaukti palīglīdzekļiem jogas zālē jānovieto dienvidu un rietumu pusē.
Jogi jau izsenis zināja, ka skaņu un mentalās vibrācijas ir ļoti spēcīgas, ka tās ietekmē gan pašu cilvēku, gan telpu. Turklāt, gan “labās”, gan “sliktās” vibrācijas: domas un vārdi, var telpā “uzkrāties”. Tāpēc jogas telpā nedrīkst zākāt, rupji runāt, pierādīt savu taisnību, vai jebkādā veidā izrādīt savu egoismu. Skaļi vai klusi izteikts vārds, nav svarīgi, ir izteikts. Patiesībā, rezultāts būs jūtams pat tad, ja domas pat netiks izteiktas skaļi. Šāda “mentāla” un vārdiskā tīrība jogas zālē ir īpaša, īpaši, ja tajā tiek praktizēta meditācija un Prānājāma, mantra joga, joga Nidra un citas smalkās prakses. Tāpēc, ir svarīga ne tikai sadzīviskā tīrība no putekļiem, bet arī garīgā un mentālā tīrība.
“Iztīrīt” jogas telpas, kur piemēram, noticis konflikts, vai cilvēki ir palikuši pa nakti, var ar mantru palīdzību (tikai ilgu, vismaz 1h). Šī arī ir personiskā pieredze, kas vastu netiek atrunāta.
Jogas zālē ir ļoti labi turēt jogas un garīgās attīstības grāmatas. Protams, tās tur ne tikai jātur, bet arī regulāri jāpārlasa. Pati lasīšana gan nav jāveic jogas zālē, jo jālasa ir mājās, savas grāmatas, kurās var izdarīt piezīmes.
Pietiek vien novietot redzamā vietā 1-2 biezas grāmatas, kā piemēram, “Hatha joga pradipika” un “Bhagavatgīta” vai ko tamlīdzīgu, lai radītu cieņas atmosfēru pret patieso jogas tradīciju un garīgām zināšanām. Tas rada pareizo vektoru – norādot uz labumiem, ko gūstam no oriģinālu tekstu studēšanas (ne tikai pārlapojot jaunāko Joga Journal). Turklāt, jogas grāmatas nedrīkst izmantot kā atbalstu, piemēram mūzikas centram vai smaržkociņiem. Pēc vastu, tā ir ļoti liela kļūda.
Zālē vai jogas istabas stūrī, ļoti labi ir turēt dzīvos ziedus. Var arī podiņos, tikai galvenais, lai tie nav kaktusi, jo tie pēc Vastu skaitās “dēmoniski”. Kaktusu vieta ir pie datora.
Ienākot jogas zālē, īpaši pirmo reizi, labvēlīgi ir viegli paklanīties. Un nevajag par to mulst, jo no malas skatoties nav īsti skaidrs, kam jūs paklanīties, tiem, kas sapulcējušies, instruktoram, tam, kas vada meistarklasi, altārim vai pašai jogai. Un tas var būt pat no malas neieraugāms žests. Galvenais, ir paklanīties domās, iekšēji, noskaņojoties uz cieņpilnu, klusu un uzmanīgu informācijas uztveršanu, nevis vērtēšanu. Daudziem sociāli aktīviem jogas nodarbību apmeklētājiem tas nemaz nav ierasti.
Ir vēl viens rituāls, kas veicams ienākot jaunā telpā – apiet telpai apkārt pulksteņrādītāja virzienā.
Protams, paklanīšanos un apiešanu apkārt telpai pa apli, nav jāveic katru reizi nākot uz regulārām nodarbībām. Taču ir vērts veikt paklanīšanos, kad ir atbraucis ciemos kāds jogas meistars no ārzemēm, vai piemēram jūs sākat apmeklēt jogas skolotāja apmācību, vai īpaši tad, ja gatavojaties kārtot sertifikācijas eksāmenu.
Jogas nodarbību zālē ir vēlams kūpināt vīraku. Vislabāk, ja tie nāk no kāda tempļa, vai klostera, bet, protams, derēs jebkuri. No veselības viedokļa skatoties, labāk neizvēlēties lētos kociņus no Indijas, jo tajos ir daudz ķīmijas, bet tibetiešu vai ķīniešu, kuri ir izgatavoti no dabīgiem materiāliem. Nereti šie smaržkociņiem spēj arī attīrīt telpu enerģētiski.
Nedrīkst jogas zālē ieiet un turklāt vēl atrasties ar apaviem kājās. Tas attiecas arī uz sporta apaviem. Turklāt, apavi jogā nav vajadzīgi. Čībiņas jāatstāj pēc iespējas tālāk no jūsu jogas paklājiņa. Tiek uzskatīts, ka apavi (ja vien neesat svēts cilvēks) ir piesūkušies ar materiālistiskiem cilvēka maldiem. Runājot jogu valodā, tajā ir sakoncentrējusies “Samsāra”. Tam var ticēt, var neticēt, bet atkal, cienot paši sevi, savu smalko ķermeni un labo gaumi, diez vai jūs savas istabas čības vai citus apavus liktu sev, vai kādam citam pie deguna.
Pirms nodarbības, un ieiešanas jogas zālē ir jānomazgā rokas, un ideālā variantā arī kāju pēdas. Tas nav tikai higiēnas jautājums, (jūs pēc tam ar ziepēm nemazgāsiet savu jogas paklājiņu?) bet arī cieņas izrādīšana. Tāpat tas var kalpot par noskaņošanās ritālu. Tas arī “ieslēdz” prānu -īpaši tad, ja ūdens bijis auksts. Es ieteiktu pirms jogas nodarbības, ja iespējams, ieiet dušā un nomazgāt pilnīgi visu ķermeni. Ūdenim dušā pirms un pēc jogas nav jābūt ledus aukstam vai ļoti karstam. Jebkurā gadījumā, ienākot telpā uzreiz no ielas, nav vēlams ienākt zālē, un sākt nodarboties ar jogu pat nenomazgājot rokas.
Jogas zālē nebūtu vēlams izstiept kājas uz austrumiem, respektīvi virzienā pret altāri un jogas skolotāju, tā ir necieņas izrādīšana. Indijā tā neviens nedara, un,ja esat ko tādu izdarījis, tad uz jums noteikti skatīsies kā uz zemākās kastas pārstāvi, un, iespējams, pat aizrādīs. Tāpat pret skolotāju un altāri nevar sēdēt ar muguru.
Ļoti rupjš pārkāpums gan vēdisks, gan jogisks ir pārkāpt pāri cilvēkiem un viņu lietām: paklājiņam, somām, drēbēm, palīglīdzekļiem, pierakstu burtnīcām utt.) Pārkāpjot pāri cilvēkam, tiek uzksatīts, mēs varam viņam nodot negatīvo enerģiju. Vēdiskā kulturā nekam netiek pārkāpts pāri, pat ne pāri mirušajiem. Tāpat kā kājas neizstiepj pret cilvēkiem, tāpat arī nekāpj pāri cilvēkam, kurš guļ šavāsanā vai kobras pozā. Tā ir vislielākā necieņa, ko varat izrādīt cilvēkam.
Uzskata, ka jogas zālē nav labi nēsāt ādas un kažokādas apģērbus. Izņēmums ir aitāda, uz kuras sēž veicot āsanas, bet mūsdienās, par laimi, vairs šis paņēmiens netiek plaši pielietots. Ja nu vienīgi Kundalīnī jogā. Tas ir ērti arī aukstā gadalaikā, kad telpās nav ļoti silts. Jogas zālē, pat tad, ja telpā ir ļoti karsts, nav pieņemts sēdēt uz grīdas.
Visus vēdiskos noteikumus, kas attiecas uz telpu garīgām praksēm, es šajā īsajā materiālā, protams, neesmu uzskaitījis. Turklāt daži no tiem attiecas tieši uz reliģiskiem rituāliem un paklanīšanos, uz kuriem jogas zinātne un pašizziņas prakse neattiecas. Esmu pārliecināts, ka pat pavirši iepazīstoties ar vastu zinātni, jūs varēsiet atrast ko noderīgu sev arī ikdienas dzīvē.
Autors: Aleksejs Sokolovskijs
Pilns raksts: http://hanuman.ru/blog/yoga-reshayet-problemy/v-kakom-uglu-postelit-kovrik-vastu-yoga-zala
