Veģetārisms kļūst aizvien populārāks, un aizvien biežāk to uztver kā neatņemamu jogas sastāvdaļu jeb atribūtu. Tāpēc agrāk vai vēlāk visiem, kas nodarbojas ar jogu, rodas jautājums par nepieciešamību un jēgu ievērot stingru veģetāru/ vegānu diētu. Atbildēt uz šo jautājumu labāk ir, ņemot talkā pārbaudītu informāciju, tāpēc pamēģināsim tikt skaidrībā par veģetārismu,  kas ir mīts un kas, gluži pretēji, ir pierādāms fakts.

VEĢETĀRISMS UN VĒDISKĀ KULINĀRIJA 

Ar vieglu roku, pateicoties daudziem “vēdiskajiem” lektoriem plašā sabiedrībā ir iegājušies tādi jēdzieni kā “vēdiskā kultūra”, “vēdiskā sieviete” un “vēdiskā kulinārija”, kas asociējas ar veģetārismu. Popularizējas ideja, ka Vēdas aizliedz lietot uzturā gaļu. Patiesībā tā nemaz nav. Vēdās un tām piesaistītajos tekstos – upanishadās, puranās un citos, nereti ir sastopama informācija par lopu kaušanu, gaļas lietošanu uzturā un tās ziedošanu dieviem.

Par to liecina arī “Mahabharata”. Varam atcerēties kaut vai, ka Pandavas, kas atradās izsūtījumā, bija spiesti pārvietoties no viena meža uz otru, kad mežā beidzās medījums, un viņiem nebija ar ko pabarot braminus, kas dzīvoja pie viņiem. Arī Ājūrvēda neaizliedz ēst gaļu, gluži pretēji, ir rekomendācijas, kuros gadījumos kādu gaļu (no kura dzīvnieka) labāk lietot uzturā. Tā kā veģetārismam nav nekāda sakara ar vēdām, ne ar laiku, kad tās radās, ne ar “vēdisko kultūru”. Veģetārisms radās daudz vēlāk.

INDIJA  – VEĢETĀRA VALSTS

Arī tā gluži nebūs taisnība. Patiešām, Indijā ir ne mazums vietu, kur gaļa un zivis ir aizliegtas,un par to lietošanu uzturā var nonākt pat aiz restēm. Taču tik pat daudz ir arī vietu, kur gaļas ēdieni nav nekāda problēma. Šodien Indijā dažos restorānos var nopirkt pat cūkgaļas ēdienus. Turklāt neaizmirsīsim, ka Indijā ir daudz musulmaņu un sikhu, kuriem nav reliģiozu aizliegumu ēst gaļu. Tāpat stingra aizlieguma ēst gaļu nav arī Budismā.  Veģetārisms, ētisku un reliģiozu apsvērumu dēļ, ir augstāko kastu un tāpat arī Džanu pārstāvju pārliecība, pie kuras stingri pieturas.

Taču, veģetārisms, protams, ir ļoti popoulārs Indijā. Lielākoties to veicina karstais klimats, kurā augļi un dārzeņi aug visu cauru gadu, un salīdzinot ar gaļu, tie ir daudzas reizes lētāki. Turklāt karstajā klimatā gaļa ātri bojājas, un var kļūt par dažādu infekciju avotu.

VEĢETĀRISMS UN VESELĪBA

Šodien ārsti uzskata, ka diētas ar samazinātu olbaltumvielu daudzumu, kas ir arī veģetārisms, samazina (bet neizslēdz pilnībā) risku attīstīties sirds un asinsvadu un onkoloģiskām slimībām, diabētam, vecuma plānprātībai un nierakmeņu kaitēm.

Taču vienlaicīgi ar šo, veģetārisms bieži noved pie anēmijas – eritrocītu un hemoglobīna samazināšanos asinīs, kā arī pie pazeminātas imūnsistēmas, biežām saaukstēšanās slimībām, un citām infekcijām, kā, piemēram, furunkuloze, stomatīts un problemātiska rētu sadzīšana pat pie niecīgākajām skrambām.

Lieta tāda, ka mums  pastāvīgi ir vajadzīgas vielas, kuru avoti ir dzīvnieku izcelsmes produkti. Tās ir 8 neaizvietojamās aminoskābes, polinepiesātinātās taukskābes, daži vitamīni un mikroelementi. Augu produktos šīs vielas vai to priekšteči arī ir atrodami, taču vai nu ievērojami mazākos daudzumos, vai arī no augu produktiem tie grūti uzsūcas. Tā piemēram dzelzs uzsūkšanās no augu produktiem ir mazāka nekā 5 %.

Lai veģetārā uzturs būtu pilnvērtīgs, tam ir jābūt daudzveidīgam, ir jābūt lielam daudzumam dažādu dārzeņu, augļu, daudz zaļumu, kā arī dažādu veidu pākšaugiem un noteikti riekstiem. Praksē nodrošināt tik lielu daudzveidību nav viegli, īpašī aukstā klimata valstīs, kur ražu ievāc reizi gadā. Rudenī novākti augļi un dārzeņi, ziemas laikā ievērojami zaudē savas labās īpašības un uzturvielas. Ievestie produkti arī nav tās labākās kvalitātes, jo tiem ir nepieciešama ilga transportēšana, tāpēc tie tiek novākti vēl zaļi, un, lai tie ne tikai saglabātos ilgi svaigi, bet arī nogatavotos, tos apstrādā ar lielu devu ķīmijas. Tāpēc ne šiem ievestajiem dārzeņiem būs īstā garša, ne izskats.

Piebildīšu: labums no veģetārisma  vēl nav pierādīts. Pētījumi, uz kuriem balstās  veģetārā uztura čempioni, patiesībā pierāda nevis labumu no veģetārisma, bet ļaunumu, ko nodara pārāk liela dzīvnieku tauku uzņemšana. Bet anēmija un veģetārisms ir pierādīts fakts, ar kuru daudzi ir saskārušies personīgi. Nevajag arī sajūsmināties par populāriem sportistiem veģetāriešiem, mums taču nestāsta kādas pārtikas piedevas, vitamīnus, farmaceitiskos preperātus un sporta uztura bagātinātājus viņi iekļauj savā uzturā. Nepievērsim acis arī uz to, ka šodien veģetārisms, tāpat kā “veselīga uztura” industrija kļūst par tādu pašu biznesu, kā visi citi.

VEĢETĀRISMS UN AHIMSA

Ahimsa – nevardarbība, ļaunuma nenodarīšana citām dzīvajām būtnēm, balstoties uz Patandžali Jogas Sutrām, ir pirmais jogas princips. Tikai Patandžali ne vārda nav minējis par veģetārismu vai aizliegumu lieto gaļu uzturā (arī citās rekomendācijās par uzturu, tas nav atrodams).

Aizliegums lietot gaļu uzturā ir atrodams tikai “Hatha Joga Pradipikā”, turklāt šeit aizliedz arī biezpienu, sviestu, ķiploku un daudzus citus produktus. Šis aizliegums nav nekādi saistīts ar Ahimsu, bet attiecas tikai uz ēšanas paradumiem. Vispār, izskatās, ka dodot šīs rekomendācijas, Svatmarama -“Hatha Joga Pradipika” autors ir vadījies, vidrīzāk, no higiēniskiem un praktiskiem apsvērumiem, nevis ētiskiem principiem.

Ahimsa – bez šaubām ir vieda un cēla ideja. Diemžēl, dzīve uz mūsu planētas ir iekārtota tā, ka vieni organismi izdzīvo uz citu rēķina, tāpēc ievērot pilnīgu Ahimsu ir vienkārši neiespējami.  Apstrādājot lauksaimniecības zemi, bojā iet miljoniem kukaiņu un mazu dzīvnieku, tiek izjaukta dzīves telpa lielākiem dzīvniekiem. Mēs gatavojam ēdienu uz uguns, mazgājam rokas ar ziepēm, tādējādi nogalinot tūkstošiem mikroorganismu, tajā skaitā arī pilnīgi nekaitīgus. Taču, ja mēs to nedarīsim, tad patogēnie mikrobi, tādi kā dizantērijas, hepatīta utt.ierosinātāji var pavisam vienkārši iznīcināt mūs pašus.

Atsakoties  no gaļas lietošanas uzturā, mēs tikai netieši sekojam Ahimsa principam, neatbalstot dzīvnieku nogalināšanu. Taču Ahimsas ideja ir daudz plašāka, un mēs būtu tai daudz tuvāk, ja atcerētos, ka mēs paši nodarām sev pāri ar dusmu izvirdumiem, naidu, aizkaitināmību, skaudību, nosodījumu un tamlīdzīgām sajūtām. Taču reizēm ir daudz vieglāk ievērot dažādus ēšanas ierobežojumus nekā sakārtot attiecības ar vecākiem, attīstīt pacietību pret paša bērniem, laulātajiem, kolēģiem, atturēties no naida un dusmām, kad tiek pārkāptas mūsu intereses, netabildēt ar agresiju uz aizvainojumu un tamlīdzīgi.

VEĢETĀRISMS UN JOGA

Cilvēki, kas praktizē jogu, un ir kļuvuši par veģetāriešiem, bieži apgalvo, ka ir kļuvuši enerģiskāki un izturīgāki; ka veģetārā diēta atvieglo āsanu praksi, uzlabo stiepšanos. Citi uzskata, ka viņiem uzlabojusies intuīcija un spēja noķert smalkās sajūtas. To atbalsta arī Swami Šivananda, sakot, ka atteikšanās no dzīvnieku miesas “atvēsina asinis” un veicina prāta nomierināšanu un līdzsvarošanu, un noved pie spējas koncentrēties un meditēt. Kamēr “karstas asinis” uzbudina “iekšējos ienaidniekus”: iekāri, dusmas, alkatību, skaudību, bailes.

VAI IR NEPIECIEŠAMS KĻŪT PAR VEĢETĀRIETI?

Ošo ir tāds piemērs. Iedomājaties, ka jūs jūras krastā esat salasījis skaistus, krāsainus akmentiņus. Jūs turat tos rokā un nesat mājās. Jums šie akmeņi ļoti patīk, (tāpat, kā jums šobrīd patīk arī ēst gaļu), un jūs netaisaties no tiem šķirties. Taču pēkšņi jūs uz ceļa atrodat briljantus (kuri mūsu stāstā simbolizē labumu veselībai un progresu jogā). Šajā situācijā jūs pavisam noteikti bez sirdapziņas pārmetumiem izmetīsiet jūras oļus, un pat neaizdomājoties ķersieties klāt atrastajiem dārgumiem.

Taču, ja jūs pagaidām neko neesat atraduši, un vienkārši esat nolēmuši atbrīvot rokas no akmeņiem, cerībā, ka tas palīdzēs jums atrast briljantus, visticamāk, ka jūs gaida vien vilšanās.

Tieši tāpat atteikšanās no gaļas negarantē jums veselības uzlabošanos, vai progresu jogas praksē. Taču daudziem (ne visiem) cilvēkiem, kas nopietni nodarbojas ar jogu, garša pret dzīvnieku produktiem pakāpeniski sāk nepatikt, un atteikšanās no gaļas notiek dabiski, bez piespiešanās un īpašas sevis mocīšanās. Par spīti saviem ieradumiem un ģimenes tradīcijām. Daudziem jogas praktiķiem samazinās ne tikai vēlme pēc gaļas uzturā, bet vispār pēc uzņemtā pārtikas daudzuma. Taču atteikties no tradicionālā ēdiena, neņemot vērā organisma vajadzības, nav vērts.

Šajā rakstā zem veģetārisma tiem saprasta pilnīga atteikšanās no visa veida gaļas, zivīm, olām, atstājot uzturā piena produktus un termiski apstrādātus produktus.

Ja šāda pasaules kārtība jums liekas nepieņemama vai netaisnīga, padomājiet par to, kas būtu, ja visas dzīvās būtnes uz pasaules būtu veģetārieši. Mednieku  un plēsēju trūkuma gadījumā, zālēdāji ātri savairotos un iznīcīnātu visu augu pasauli, un vēlāk nomirtu badā. Un, tā kā baktērijas mums arī būtu veģetārietes, tad mirušie ķermeņi klātu planētas virsmu vēl daudzus gadus, kamēr tie fizisko faktoru ietekmē nesabojātos.

Olga Priļepova, ārste, jogas skolotāja, www.namaste.md